Savukārt kā galvenais iespējamais šo kreditētāju uzraugs, pēc premjera padomnieka Krista Leiškalna vārdiem, tiek vērtēts Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).Patlaban FKTK kontrolē tikai bankas, taču premjers šonedēļ pauda viedokli, ka stingrāka kontrole būtu nepieciešama arī nebanku kredītdevējiem. Tas ne tikai uzlabotu informācijas apmaiņu un pašu iestāžu drošību, izsniedzot kredītus, bet arī centralizēti ļautu kontrolēt lielas naudas summas, kas nav banku pārraudzībā. “139 kompānijas visā Latvijā ar aptuveno apgrozījumu 150 miljonu latu apmērā netiek uzraudzītas, un tas ir pietiekami milzīgs apjoms,” premjera viedokli pēc tikšanās atstāstīja viņa padomnieks. Viņš pieļāva, ka PTAC pilnvaras varētu tikt palielinātas. “Pašlaik darbs notiek — tiek izvērtēti iespējamie soļi, kas jāveic, taču ne par kādiem termiņiem pagaidām vēl nevar runāt. Pie tā jau tagad strādā gan profesionāļi no nozarēm, gan ekonomikas speciālisti,” teica K.Leiškalns.Pēc sarunām ar premjeru FKTK vadītāja I.Krūmane atteicās no komentāriem par izrunāto un plānoto.
Pagaidām nav skaidrs, kad varētu sākt stingrāk uzraudzīt mazos kreditētājus
Lai gan pēdējās dienās aktualizējies jautājums par mazāku kredītdevēju stingrāku uzraudzību, pagaidām nav skaidrs, kad to varētu ieviest. Konkrētākas aprises par iespējamajiem termiņiem nav devusi arī trešdien notikusī premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) tikšanās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju Irēnu Krūmani.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.