Valsts kase 2.pensiju līmeni apsaimniekoja jau iepriekš, taču pērn iedzīvotājiem bija jāizvēlas privātais pārvaldnieks.
I.Godmanis, stāstot par ieceri, atzina, ka jautājums ir diskutabls un sarunas par to varētu būt smagas. “Domāju, ka bankas varētu būt nepriecīgas,” teica premjers.
Pēc Ministru prezidenta domām, Valsts kasei varētu uzticēt pusi visu līdzekļu, bet pārējo – banku sistēmai. Viņš uzskata, ka Valsts kase, uzņemoties šo līdzekļu pārvaldīšanu, nodrošinātu ienesīgumu, lai gan vienlaikus I.Godmanis nebija pārliecināts, ka tā varētu nopelnīt vairāk nekā privātie pārvaldnieki. Pēc valdības vadītāja vārdiem, Valsts kase varētu iet konservatīvāko ceļu.
Šādas izmaiņas varētu nebūt daudzus gadus, un, pēc I.Godmaņa teiktā, tas būtu atkarīgs no finanšu situācijas – ja tā uzlabojas, tad Valsts kase var atkal iziet no tirgus.
Aģentūras BNS aptaujātie ieguldījumu pārvaldes sabiedrību pārstāvji uzskata, ka tā būtu ļoti būtiska iejaukšanās visā pensiju sistēmā un bīstama nodokļu iekasēšanai.
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Parex Asset Management" prezidents Roberts Idelsons skaidrojis, ka ilgtermiņā šāds solis neko labu nedos valsts budžetam, jo samazināsies iedzīvotāju uzticība valsts dotajiem solījumiem, un cilvēkiem būs arvien lielāka vēlme ieņēmumus gūt citur, arī citās valstīs. Idelsons uzsvēra, ka valdības pēdējā laika rīcība nodokļu jomā, ne tikai attiecībā uz patērētājiem, bet arī uzņēmējiem, grauj uzticību valstij, kas grūti iegūta.
"Patērētāju tas ietekmēs tā, ka tam būs mazāka pensija, tas ir pierādīts," norādīja Idelsons, apšaubot iespēju, ka pusi no pensiju otrā līmeņa iespējams nodot atpakaļ pārvaldīšanai Valsts kasei godīgā veidā, taču "valsts var pieņemt jebkādus lēmumus".
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Hansa Fondi" ieguldījumu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons atzīmējis, ka trešdien premjera teiktais izklausījās kā pārdomas, nevis kā konkrēts priekšlikums un līdz ar to ir neiespējami to plašāk komentēt, jo tā jau tad būtu spekulācija par šo tematu.
"Bet ir divas svarīgākās lietas pensiju sistēmā, ko ir apliecinājusi pasaules pieredze - uzticība un nemainība. Pensiju sistēmas ir veidotas daudzu desmitu gadu funkcionēšanai un uzticība ir kritiski svarīga lieta. Latvijā ir izveidota ļoti laba trīs līmeņu pensiju sistēma. Tagad tā ir tik tikko sākusi funkcionēt - tai ir pieci gadi, un jebkuras, pat tikai runas vai izteikumi, var kritiski ietekmēt cilvēku uzticību pensiju uzkrājumiem kā idejai. Ja cilvēki šobrīd nolems, ka neuzticas sistēmai un vairs neveidos uzkrājumus, tas radīs papildus nestabilitāti valsts makroekonomiskajā situācijā. Cilvēki var nolemt, ja jau reiz valdība ar vieglu roku mainīs noteikumus pensiju otrajā līmenī, tad var gaidīt pārsteigumus arī citos uzkrājumu veidos," sacīja Miķelsons.
Viņš uzskata, ka pasaulē pensiju sistēmas izmaiņas vienmēr ir ļoti uzmanīgi vērtēta lieta - katra izmaiņa rada fundamentālās konsekvences. Tādēļ tradicionāli pensiju sistēmas ir tās, kuras mainās ļoti maz un ja mainās, tad pakāpeniski. "Papildus var teikt, ka bezrūpīgi mainot pensiju sistēmu, zudīs viens no stimuliem turpmākai "aplokšņu algu" legalizācijai," sacīja Miķelsons.
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Wealth Management" Pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Zivtiņš norādīja, ka otrā pensiju līmeņa būtība ir, ka daļa no iedzīvotāju sociālajām iemaksām tiek novirzīta un uzkrāta tieši konkrētā maksātāja personīgajā kontā.
"Šie līdzekļi nav paredzēti esošo pensionāru vajadzību apmierināšanai un mēģinājumi grozīt šo kārtību tekošā vai nākošā gada budžeta problēmu kontekstā ir ļoti bīstami," sacīja Zivtiņš, norādot, ka šādu darbību īstenošanai pēc būtības ir gan juridiski, gan praktiski šķēršļi, jo pārskatīšanai tiek pakļauti virkne spēkā esošu normatīvu un vienošanos, kas skar indivīda mantiskās tiesības - faktiski pensiju otrajā līmenī uzkrātie līdzekļi ir pensiju sistēmas dalībnieku nevis valsts īpašums.
Viņš pavēstīja, ka no pensiju sistēmas viedokļa nav būtiski, vai šos līdzekļus pārvalda Valsts kase vai privātais pārvaldītājs, bet būtiska ir šo līdzekļu neaizskaramība, lai veidotos uzkrājumi nākotnes pensionāriem un palielinātos katra personīgais ieguldījums un atbildība savas pensijas nodrošināšanā - atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām.
Viņš norādīja, ka šāda ideja vērtējama kā ļoti būtiska iejaukšanās visā
pensiju sistēmā un bīstama nodokļu iekasēšanai kā tādai, jo tādējādi var
tikt mazināta motivācija iedzīvotājiem veikt sociālās iemaksas, strādājot
legāli apmaksātu darbu.