"Pēc tam, kad valdība apņēmās pārņemt 51% no "Parex bankas" akcijām, līdzšinējie bankas akcionāri neizdarīja visu iespējamo, lai novērstu finanšu resursu aizplūšanu gan no rezidentu, gan nerezidentu kontiem. Rezultātā bankas likviditātes līmenis turpināja samazināties, apdraudot klientu un noguldītāju uzticību, tādēļ šajā situācijā bija nepieciešama strauja un kardināla rīcība," norāda finanšu ministrs Atis Slakteris (TP).
Lēmumu par šo piedāvājumu, kas faktiski nozīmē pilnīgu abiem lielākajiem bankas līdzīpašniekiem V.Karginam un V.Krasovickim piederošo Parex akciju (85%) pārņemšanu un to pāriešanu valsts a/s Hipotēku un zemes banka īpašumā, valdība pieņēmusi pirmdien, ārkārtas sēdes slepenajā daļā. Oficiāla informācija par to netika sniegta. Premjera preses pārstāvis Edgars Vaikulis, jautāts par šādu valdības slēgtajā sēdē pirmdien pieņemtu lēmumu, no komentāriem atteicās. Arī M. Bičevskis, kurš pilda Parex padomes priekšsēdētāja funkcijas, no komentāriem atteicās.
Parex bankas preses pārstāvis Viktors Zaķis otrdien pievakarē informāciju par to, vai bankas īpašnieki līdz otrdienas vakaram jau piekrituši valdības piedāvājumam nodot atlikušās akcijas valstij, nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt.
Valdības piedāvājums neparedz nekādu samaksu par atlikušo abiem piederošo bankas akciju pārņemšanu.
M. Bičevskis nesniedza precīzu atbildi uz jautājumu, vai abi baņķieri saglabās tiesības kādreiz atpirkt bankas akcijas. Skaidrojot lēmumu, viņš raidījumā 100. pants norādīja, ka situācija bankā pēdējā laikā liecinājusi, ka tāi tomēr nav pilnībā izdevies atgūt klientu un sadarbības partneru uzticību, tāpēc meklēts risinājums un šāda shēma izvēlēta kā labākā, vēsta LETA. FM valsts sekretārs atzīmēja, ka tagad bankai pavēršoties labākas iespējas sadarboties ar partneriem, tostarp sindicēto kredītu sniedzējiem, kuri labprātāk vēlas sadarboties ar valsti.
Taujāts, vai Kargina un
Krasovicka "Parex bankas" akciju pilnīgu pārņemšanu prasīja
Starptautiskais valūtas fonds, Bičevskis nesniedza tiešu atbildi, taču
atzina, ka bijusi vēlme kliedēt zināmas bažas, ka konkrēti finanšu
lēmumi var tikt pieņemti par labu kādiem privātiem akcionāriem, vēsta LETA.