Pirmdien vakarā Latvijas Pirmā partijas/"Latvijas ceļa" (LPP/LC) valde nolēmusi veidot darba grupu, kas izstrādās priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām likumos, atsaucoties uz partijas Saeimas frakcijas vadītāja un valdes locekļa Andra Bērziņa teikto, vēsta BNS.
Lūgta komentēt politiķa izteikumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane pauž viedokli, ka šāds piedāvājums ir savlaicīgs un vajadzīgs, lai meklētu optimālo risinājumu, kā palīdzēti cilvēkiem, kas ir nonākuši grūtībās krīzes apstākļos hipotekāro kredītu maksājumu dēļ. Viņa norāda, ka jau tagad bankas strādā ar katru klientu individuāli un meklē risinājumus. Taču iespējamie risinājumi šajā jautājumā, pēc viņas domām, noteikti ir jāsamēro ar otras nozīmīgas banku klientu daļas interesēm, proti, noguldītājiem, kas ir ieinteresēti bankas finanšu stabilitātē.
"Atbildība un riski ir jādala solidāri: gan bankām - kredītu devējām, gan klientiem - kredītu ņēmējiem," uzskata I.Krūmane.
FKTK informēja, ka Latvijas komercbankām nosūtīta vēstule, norādot: pēdējā laikā saņemtas Latvijas banku klientu sūdzības, kas saistītas ar banku kreditēšanas pakalpojumu pārtraukšanu, ierobežošanu vai nosacījumu maiņu tādā apmērā, kas apdraud uzņēmumu darbību vai būtiski pasliktina privātpersonu maksātspēju.
Liela daļa no šīm sūdzībām attiecas uz banku neelastīgu pieeju noslēgtajiem kredītlīgumiem, kuros, iestājoties noteiktiem apstākļiem, tiek pieļautas vairākas bankas rīcības iespējas, taču bankas izvēlas klientam visneizdevīgāko risinājumu, secina komisija. Ņemot vērā minēto un lai veicinātu klientu uzticību banku sektoram kopumā, kā arī radītu iespēju klientiem saņemt pilnīgu un skaidru informāciju par banku pieeju kreditēšanas jautājumiem, FKTK lūgusi bankas informēt savā mājas lapā un filiālēs savus esošos un potenciālos klientus par pašreizējo bankas politiku kreditēšanas jomā - kredītu izsniegšanu, atmaksas termiņa pagarināšanu, kredītu likmju paaugstināšanas līmeni, kā arī par to, kā rīkoties klientam, ja tas nav apmierināts ar bankas komitejas vai menedžera lēmumu.
Tāpat FKTK uzskata, ka esošajos ekonomiskajos apstākļos lēmums par kredīta piešķiršanu 100 000 un vairāk latu apmērā juridiskām personām un 18 000 un vairāk latu apmērā fiziskām personām ir jāpieņem bankas valdei.
SEB banka, kurai līdz ar Swedbank A.Šlesers pirmdien no rīta publiski veltīja pārmetumus, uzskata, ka ideja par valsts palīdzību finansiāli sarežģītos brīžos uzņēmējiem un
mājokļu pircējiem kopumā būtu vērtējama pozitīvi, tomēr nevar novelt
visu atbildību par pašreizējo situāciju uz bankām. "Izskatās, ka visi un ikviens sagaida, ka bankas glābs Latvijas ekonomiku."
Pēc bankas pārstāvju domām, ir nedaudz absurdi vienpusēji
noteikt, ka bankām nav tiesību piemērot sankcijas nemaksātājiem, tajā
skaitā arī ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, jo bankas
ir arī atbildīgas savu noguldītāju priekšā par viņu bankā noguldītajiem
līdzekļiem. Savukārt, ja valsts ir gatava atbalstīt kredītņēmējus ar garantijām,
nodokļu atlaidēm vai arī atrast finansējumu, lai segtu kredītņēmēju
maksājumus, tad atbalstāms ir arī moratorijs par kredītņēmēju
neizlikšanu no mājokļiem.
Savukārt Swedbank norāda: satiksmes ministra publiskotais viedoklis ir bez konkrēta mehānisma vai
faktiem, lai būtu iespēja to kaut kā komentēt vai vērtēt. "Bet varētu jau pieņemt arī likumu, ka visu gadu Latvijā jābūt siltai
vasarai. Vai tas reāli darbotos?" Banka piebilst, ka arī ekonomikas jautājumu
risināšana ar totalitārām metodēm nedod ilgtermiņa rezultātus.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons norāda, ka pret ideju, ka jāsniedz palīdzība kredītņēmējiem, nekādu iebildumu nav un bankas to jau darot, tomēr, lai realizētu satiksmes ministra ideju, būs vajadzīgs finansējums - saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju, tas var sasniegt 1,6 miljardus latu.
A.Šlesers skaidroja, ka ziemas aukstajā gadalaikā daudzi cilvēki ir nobažījušies, ka viņus izmetīs no mājokļiem, un tas viennozīmīgi rada ļoti neveselīgu vidi Latvijā. Ministram ir sajūta, ka bankas, pirmkārt jau skandināvu bankas, nepiedalās valdības un Starptautiskā Valūtas fonda programmas realizācijā. Sākotnēji A.Šlesers atteicās konkretizēt bankas, kurām viņš pārmet bezatbildīgo rīcību, taču vēlāk atzina, ka runa ir par Swedbank, SEB banku un pārējām.
"Nav jālūdzas vairs uz ceļiem zviedru bankām, lai izprot grūto situāciju un neatņem mājokļus mūsu iedzīvotājiem. Jāpieņem likums, kas uzliek trīs gadu moratoriju, ka neviena banka nevar izlikt nevienu ģimeni no saviem mājokļiem nākamo trīs gadu laikā. Jāsaprot, ka šie cilvēki ir reklāmas iespaidā, cerēdami, ka dzīve būs vienmēr tāda, kādu to raksturojušas bankas, ņēmuši kredītus uz nākamajiem 20-30-40 gadiem un tagad, tikai tāpēc, ka situācija ir pamainījusies, bankas vēlas atņemt šos mājokļus," klāstīja ministrs.
Viņš arī norādīja: "mums ir skaidri jāpasaka, ka kredītņēmējam nevar uzlikt sankcijas, un tad būs tā, ka nevis valdība ies pie bankām un lūgsies, bet bankas nāks pie valdības un lūgs, lai valdība nāk pretī bankām."
Ministrs arī rosināšot izveidot sava veida moratoriju attiecībā uz nacionālajiem uzņēmējiem, kas nonākuši grūtībās. Pirmkārt, runa esot par tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu.
Kā uzskata A.Šlesers, lēmums būtu jāatbalsta ne tikai pozīcijas, bet arī opozīcijas partijām. Tas tikšot virzīts nevis uz valdību, bet uzreiz uz Saeimu. Viņaprāt, šāds likums būtu jāpieņem ne ilgāk kā mēneša laikā.
A.Šlesers šo ideju
esot izklāstījis Ministru prezidentam, "un šķiet, ka viņš ir gatavs to
atbalstīt".
Ministru prezidents I.Godmanis konceptuāli atbalsta
priekšlikumus, kas vērsti uz ekonomiskās situācijas negatīvās ietekmes mazināšanu uzņēmējiem un mājsaimniecībām, Dienai pirmdien no rīta teica premjera
preses sekretārs Edgars Vaikulis. Pēc viņa teiktā, konkrētais priekšlikums rūpīgi vērtējams pirmdien LPP/LC valdes sēdē.
Valdei arī bija jāizlemj, vai virzīt šo ideju apspriešanai Saeimā un kādā veidā to darīt.
Partijas valde pirmdien sēdē nolēmusi veidot darba grupu. Partijas valde atbalstot tās līdzpriekšsēdētāja A.Šlesera izteikto priekšlikumu par moratorija noteikšanu bankām izlikt no dzīvokļiem ģimenes, kurām radušās grūtības ar dzīvesvietas kredīta atmaksu.
Jaunizveidotajai darba grupai divu nedēļu laikā būs jāsagatavo priekšlikumi par to, kādi likumu grozījumi nepieciešami un kādā formā šo moratoriju varēs ieviest dzīvē. E.Vaikulis pēc sēdes atzinis, ka tajā apspriests arī darba grupas sastāvs un plānots, ka tajā būs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, komercbanku, kā arī jaunizveidotās sabiedriskās organizācijas kredītņēmēju interešu aizstāvībai pārstāvji.
E.Vaikulis arī teica, ka valdes sēdē izskanējuši vēl vairāki priekšlikumi
saistībā ar grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem, kuru mērķis ir
nepasliktināt situāciju.
Cits valdības loceklis - finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) - piekrīt, ka tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos, palielinoties bezdarba līmenim, ir nopietns risks, ka daļai no kredītņēmējiem var rasties grūtības ar savlaicīgu saistību izpildi. Viņš gan norāda, ka tagad jau ir par vēlu meklēt problēmas cēloņus un ieganstus kritikai - tā ir bijusi gan pārlieku agresīva kreditēšanas stratēģija no banku puses, gan nepamatots optimisms no mājsaimniecību puses. Viņaprāt, tagad mērķtiecīgi jāstrādā pie iespējamajiem risinājumiem, kas novērstu situācijas saasināšanos.
Ministrs atgādina, ka mājsaimniecību kredītu pārstrukturēšanas mehānisma izstrādes nepieciešamība minēta arī valdības vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam. Tomēr kā racionālākos virzienus viņš min intensīvāku komercbanku iesaistīšanu priekšlikumu izstrādē un sarežģījumu novēršanā, kā arī "slikto" kredītu pārvaldības struktūras izveidošanu. "Protams, nedrīkst aizmirst, ka jebkurai valdības rīcībai jābūt saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem," piebilst A.Slakteris.
Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis savukārt komentē, ka komercbanku loma pašreizējā ekonomiskakā situācijā ir skaidra, bet ir svarīgi, lai risinājums būtu kompromiss, kas panākts dialogā, vienlaikus nodrošinot, ka komercbankas turpina aizdot tautsaimniecība attīstībai un tādējādi tiek nodrošināta "svaiga nauda".
(pievienota informācija par LPP/LC valdes sēdi 2., kā arī 20.-22.rindkopā)