Latvijas Bankas (LB) padome ceturtdien nolēma atkal
samazināt obligāto rezervju normu saistībām virs diviem gadiem, vēsta LETA.
Kā žurnālistus informēja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, rezervju norma samazināta līdz 6%. Šā gada janvārī LB šo normu samazināja no 8% līdz 7%.
Pārējās procentu likmes palikušas nemainīgas - likme noguldījumu iespējai uz nakti ir 3%, refinansēšanas likme - 6%.
Kā skaidroja LB vadītājs, Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme pakāpeniski stabilizējas un līdz ar lēnāku kreditēšanas kāpumu ir samazinājusies bankas sektoru loma iekšzemes pieprasījuma uzturēšanā.
Tāpēc ir iespējams turpināt mīkstināt stingrās monetārās politikas noteiktos ietvarus finanšu tirgum, vienlaicīgi arī veicinot finanšu sektora motivāciju ilgtermiņu līdzekļu piesaistē.
Lēmums samazināt obligāto rezervju normu veicinās latu kredītu likmju kritumu, aģentūrai BNS atzinuši banku speciālisti.
"SEB Unibankas" galvenais ekonomists Andris Vilks norādīja, ka obligāto rezervju normas samazināšana bankām un ārvalstu banku filiālēm saistībām virs diviem gadiem līdz 6% ir kārtējais ekonomikas sasildīšanai labvēlīgs solis no LB puses, kas dod iespēju tām bankām, kurām ir ilgtermiņa resursi, vairāk līdzekļu atbrīvot kreditēšanai.
Pēc viņa teiktā, šis LB lēmums varētu nedaudz samazināt arī latu likmes tirgū. "Kreditēšanas apjomus tas varētu mazliet palielināt, taču tur galvenais būs norises ekonomikā, stabilizācijas pasākumi ekonomikā, situācija nekustamā īpašuma tirgū, mājsaimniecību noskaņojums," sacīja Vilks.
"Hansabankas" ekonomists Jurijs Māsāns atzinis, ka obligāto rezervju normas samazināšana par vienu procentpunktu ietekmēs obligāto rezervju apjomu un bankām būs jātur mazāk līdzekļu Latvijas Bankā.
"Komercbanku saistības virs diviem gadiem - tie pārsvarā ir līdzekļi, kas ir piesaistīti no ārvalstu mātesbankām. Tas nozīmē, ka Latvijas komercbankām iesaldēto līdzekļu apjoms samazināsies un pārpalikumu var izmantot papildu kredītu izsniegšanai," skaidroja Māsāns.
Viņš arī norādīja - ja obligāto rezervju prasība būs mazāka, tad arī spiediens uz latu procentu likmēm samazināsies un RIGIBOR likmes turpinās virzīties lejup. "Šis fakts, protams, pozitīvi ietekmēs kredītņēmējus, jo procentu maksājumi kļūs mazāki," klāstīja "Hansabankas" ekonomists.
Tajā pašā laikā Māsāns uzsvēra - ja pieprasījums pēc kredītiem nepieaugs, tad arī izsniegto kredītu apjoms nepieaugs, tāpēc grūti pateikt, vai šis lēmums veicinās kreditēšanas kāpumu un pieprasījuma stimulēšanu.