Kā skaidroja FKTK pārstāvji, aptuveni puse no summas aizplūdusi no Parex bankas.
Straujāks noguldījumu kritums ir bijis nerezidentu vidū - 5,7%, savukārt rezidentu vidū kritums ir 3,6%. "Nav pamata domāt, ka šī aizplūde neturpināsies," žurnālistiem teica FKTK pārstāvji.
I.Krūmane atzīst, ka šo var uzskatīt par strauju kritumu, taču, neskatoties uz to, ka oktobrī saasinājās globālā finanšu situācija un palielinājās arī slikto kredītu īpatsvars, nevienai citai bankai šobrīd nav tādas likviditātes problēmas, kas bija radušās Parex bankai. I.Krūmane atzinīgi novērtēja ceturtdienas Latvijas Bankas lēmumu par obligāto rezervju normu samazināšanu, vienlaikus norādot, ka būtu nepieciešami arī citi soļi banku likviditātes uzturēšanai, piemēram, valsts parādzīmju iekļaušanu rezervēs. Viņa piebilda, ka šādu vēlmi izteikušas arī bankas.
Kredītu ar kavējumu daļa kopējā apjomā pieauga no 6,8% iepriekšējā gada beigās līdz 11,7% šā gada septembra beigās. Līdz ar to banku uzkrājumi nedrošiem parādiem ir auguši par 16 miljoniem latu.
FKTK arī informēja, ka, ņemot vērā saspringto situāciju, FKTK, sākot no oktobra, pieprasa bankām ikdienas pārskatu par to likviditāti, tas ir, par noguldījumu atlikumiem katras darba dienas beigās.
I.Krūmane arī vēlreiz pauda pārliecību, ka Parex bankas nonākšana valsts rokās ir pareizs solis, turklāt jāņem vērā arī tas, ka bankā tika noguldīti lieli valsts, pašvaldību un pensiju fondu līdzekļi kopējā vērtībā 167 miljoni latu.
(papildināts viss teksts)