Intervijā, kas notika 13.decembrī, Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis Dienai stāstīja, ka līdz gada beigām bankai papildus no valsts vajadzēs vēl līdz 200 miljoniem latu, taču banka valdībai lūgs vairāk - 400-500 miljonus eiro. Tas vajadzīgs, lai klienti zinātu, ka bankai ir iespēja tikt pie naudas, ja radīsies šāda nepieciešamība, pamatoja N.Melngailis.
Dažas dienas vēlāk Latvijas Banka (LB) paziņoja, ka tā saskaņā ar mijmaiņas darījuma līgumiem no Zviedrijas un Dānijas centrālajām bankām varēs aizņemties līdz 500 miljoniem eiro apmaiņā pret Latvijas latiem. LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis pirmdien Dienai teica, ka ziemeļvalstu finansējuma izmantošana jau uzsākta, taču viņš nevarēja komentēt, vai tas izmantots tieši Parex bankai. Iepriekš tika pieļauta iespēja, ka daļa starptautiskā finansējuma varētu tikt novirzīta Parex bankas stabilizēšanai.
Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada 31.janvārim ir jāiesniedz priekšlikumi par tālāko stratēģiju AS "Parex banka" stabilizēšanai, liecina atslepenotais 22.decembra valdības sēdes protokols, vēsta aģentūra LETA.
Valdība slēgtajā sēdē atbalstījusi vairākus FM iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus. Piemēram, Finanšu ministrijai un Latvijas Hipotēku un zemes banka turpināt sarunas ar akciju sabiedrības Parex banka mazākuma akcionāriem, noskaidrojot to interesi ieguldīt bankas kapitāla bāzes stiprināšanā. Tāpat atļauts Hipotēku un zemes bankai saskaņot darba līgumā ar akciju sabiedrības Parex banka valdes priekšsēdētāju un valdes locekļiem, kā arī konsultāciju līgumā ietvertos nosacījumus, nodrošinot, ka par rezultāta sasniegšanu saskaņā ar minētajiem līgumiem tiek saņemts tikai viens labums, ziņo LETA.
Valsts ir apņēmusies iespējami īsā laikā Parex bankai atrast stratēģisko investoru.
(pievienota 3.rindkopa)