Rīt valdības sēdē oficiāli pieteikti tikai valsts budžeta grozījumi, taču ministrs domājot "valdību informēt par tām pārdomām un apsvērumiem, kādi man šajā brīdī ir, jo man no valdības puses ir mandāts par to visu domāt".
Finanšu ministrijā LETA bija saņēmusi apstiprinājumu, ka rīt valdība lems par 160 miljonu eiro (112 miljonu latu) garantiju a/s "Liepājas metalurgs". Uz jautājumu par iespējamu lēmumu par garantijām kādai bankai ministrijā solīts sniegt komentāru tuvākajā laikā.
Savukārt premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka valdība izskatīs šādu jautājumu.
Diena jau rakstīja, ka arī Latvijas valdība, līdzīgi kā kolēģi, piemēram, Zviedrijā, nolēmusi
atbalstīt bankas un sniegt tām valsts garantijas, lai iegūtu lētākus
aizņēmumus. Šogad un nākamgad astoņām Latvijas bankām jāatdod sindicētie (banku
grupas izsniegti) kredīti teju miljarda latu apmērā. Piemēram, "Parex
bankai" jāatdod 775 miljoni eiro (545 miljoni latu), un tā neizslēdz iespēju vērsties pie
valdības. Vairākas citas bankas jau izteikušas lūgumu izmantot valsts
galvojumu jaunu sindicēto kredītu saņemšanai.
Eksperti un arī Latvijas Banka iepriekš norādīja, ka šai atbalsta shēmai jābūt
skaidrai un godīgai, jo sliktākajā gadījumā — ja pati banka nespēj
nokārtot savas saistības — var skart nodokļu maksātāju naudu. Atšķirībā
no, piemēram, Zviedrijas, kur atbalsta shēmai tika paredzēta konkrēta
naudas summa un arī noteikumi, Latvijā valdība nolēmusi, ka tā
atsevišķi izvērtēs katru gadījumu.
"Cerams, ka tā arī paliks tikai garantija, kas nenonāks valdības rūpju
lokā kā lielāks budžeta deficīts," norāda arī Latvijas Bankas preses
sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
A.Slakteris piektdien izplatītā paziņojumā norādījis, ka valdības priekšlikums sniegt valsts galvojumus finanšu tirgus dalībnieku aizņēmumiem palīdzēs stabilizēt situāciju, jo tādējādi mazināsies ekonomiskie riski un pieaugs finanšu līdzekļu pieejamība. "Protams, ņemot vērā galvojumu risku, bankām, kas tos saņems, būs jārēķinās arī ar būtisku to tiesību ierobežošanu, piemēram, jāatsakās no dividenžu izmaksas, bonusiem vadībai, jārēķinās ar valsts pārstāvju iesaisti bankas ikdienas pārvaldē. Tāpat, izsniedzot valsts galvojumu, tiks pieprasīts adekvāts nodrošinājums par labu valstij, piemēram, bankas aktīvu (mantas) ķīla."
(papildinātas pirmās divas rindkopas)