Viņš piebilda, ka no uzņēmuma kapitāldaļu privatizācijas valsts varētu iegūt 435 miljonus latu, kas ir vairāk nekā sākotnēji lēstie 420 miljoni latu.
Līdz 6.novembrim plānots sagatavot visus nepieciešamos dokumentus un līgumus, lai darījumu varētu noslēgt un būtu skaidra tā struktūra. Dokumenti un līgumi būs vēl jāsaskaņo arī ar telekomunikāciju uzņēmumu otru līdzīpašnieku skandināvu "TeliaSonera" (TS), piebilda valdības pārstāvis. "Tagad ir jāstrādā pie dokumentiem, un svarīgi, ka visas puses ir vienotas," teica Šlesers.
Viņš skaidroja, ka pašreiz "Lattelecom" un LMT ir vienā koncernā un pirms darījuma ir nepieciešams, lai "Lattelecom", kas būs nodalīts, skaidri pasaka, kāda būs viņu darbība nākamajos gados.
Ministrs klāstīja, ka Privatizācijas aģentūra (PA) otrdien slēgtajā sēdē informēja valdību par sarunām, kādas notikušas ar "TeliaSonera" par privatizācijas darījumu.
Šlesers norādīja, ka plašas diskusijas valdībā izvērtās par darījuma struktūru. "Pircējs saka - mēs maksājam 290 miljonus latu, kas ir ļoti labi un atbalstāmi, bet mēs pircējam sakām - ziniet, bet, pērkot "Lattelecom", vispirms "Lattelecom" ir jāpārdod LMT daļas. Jāsniedz sava veida pakalpojums, pārdodot LMT daļas, kas pašreiz pieder valstij un TS, un tad šī nauda kaut kā ir jāsamaksā tiem īpašniekiem. Problēma ir tā, ka pirms naudu pārkaita, ir jāfiksē nodokļu apjoms, kurš arī ir jāsamaksā. No šī darījuma "Lattelecom" būs papildu nodokļi. Tad bija diskusija, kā šo problēmu risināt, un TS piekritusi šo nodokļu samaksai, un viņu arguments bija tāds - ja mēs nopirktu LMT un "Lattelecom", tad mēs neko nepārdotu un mums nodokļi nebūtu jāmaksā - ja Latvija pārdod, tad tā ir Latvijas problēma. Zviedru puse ir piekritusi samaksāt savu nodokļu daļu," klāstīja Šlesers, uzsverot, ka tādējādi valsts no šī darījuma iegūs vairāk nekā iepriekš plānots.
Šlesers ziņoja, ka TS ir piekritusi šādam modelim un nekādas izsoles nenotiks.