Šie lēmumi ir svarīgi kontekstā ar Parex banku, lai viestu bankas klientos pārliecību, ka tai vajadzības gadījumā būs pieejami nepieciešamie papildu līdzekļi. Kā jau ziņots, daļa starptautiskā finansējuma ap 400—500 miljoni eiro (ap 280—350 miljoni latu) tiek paredzēta Parex bankas stabilizēšanai. Pēc tam, kad valstu centrālās bankas paraksta vienošanos par aizdevumu, LB pret ķīlu var izsniegt kredītu Parex.
Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) atzina, ka Zviedrijas valdības finansējumu neformāli var uzskatīt par daļu no kopējā starptautisko finanšu institūciju aizdevuma Latvijas valdībai, taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) aizvien turpinās un šobrīd vēl nevar pateikt, kad vienošanās ar SVF tiks apstiprināta. "Mēs darām visu, lai tas notiku līdz Ziemassvētkiem," teica ministrs.
Uz Dienas jautājumu, vai vienošanās ar SVF un EK varētu tikt parakstīta trešdien vai ceturtdien, A.Slakteris teica, ka "nē, pagaidām tās ir tikai spekulācijas un minējumi". Lēmuma no SVF vēl neesot, arī aizdevuma sadalījums un apjomi nav zināmi. Tiesa gan, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, aizdevuma līguma parakstīšana un lēmumi ir sagaidāmi tuvākajās dienās.
Arī LB ziņotais liecina, ka SVF valde par programmu lems tuvākajā laikā. Zviedrijas un Dānijas centrālo banku
sniegtie pārejas kredīti (t.s. bridging loans)
atbalstīs finanšu stabilitāti Latvijā, kamēr tiks pieņemts lēmums par SVF programmu.
Minētie līgumi dod LB tiesības aizņemties eiro pret Latvijas latiem, ja tas būtu nepieciešams. Kā skaidro LB, šāds darījums nodrošina īstermiņa finansējumu, lai palīdzētu saglabāt makroekonomisko un finanšu stabilitāti Latvijā.
Līgums ar Zviedrijas centrālo banku (Sveriges Riksbank) paredz aizdevuma summu līdz 375 miljoniem eiro, Dānijas centrālās bankas (Danmarks Nationalbank) līgums - līdz 125 miljoniem eiro.
"Finanšu krīzes laikā centrālajām bankām ir svarīgi sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību. Turklāt pastāv risks, ka Latvijas finanšu krīze varētu izplatīties un izraisīt satraukumu Zviedrijas un mūsu kaimiņvalstu finanšu tirgos. Galu galā tā varētu ietekmēt maksājumu sistēmu un Zviedrijas tautsaimniecību. Tāpēc Sveriges Riksbank ir ieinteresēta palīdzēt izvairīties no šādas situācijas, parakstot mijmaiņas darījuma līgumu ar Latvijas centrālo banku", norādījis Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess.
Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis norāda, ka banka šo atbalstu vērtē kā ļoti pozitīvu signālu ne tikai Latvijas valstij kopumā, bet arī Parex bankas klientiem. Viņaprāt, tas vēlreiz apliecina, ka situācija stabilizējas un bankas klienti var būt droši par saviem finanšu līdzekļiem, kas ieguldīti Parex bankā.
Savukārt LB savā komentārā norāda: "Ir noslēdzies būstisks sagatavošanas darbu posms ekonomikas un finanšu sistēmas stabilizācijā, un Latvijas valsts ir sākusi saņemt starptautisku atbalstu. Šodien noslēgtais mijmaiņas darījums ir Latvijas valdības iespēja no Zviedrijas un Dānijas saņemt līdzekļus, kur LB darbojas kā valdības finanšu aģents. Ja šāda nauda būs nepieciešama makroekonomiskai vai finanšu sistēmas stabililizēšanai, tā būs pieejama kā starpposms, vēl pirms Latviju sasniegtu EK vai SVF aizdotie līdzekļi."
(pievienotas pēdējās divas rindkopas)