Vienīgi kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, saņemto pārvedumu apjomam pieaugot. Tas kompensēja pakalpojumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP samazināšanos, straujāk augot saņemto pakalpojumu apjomam.
2007.gada 1.pusgadā tekošā konta deficīts bija 24.8% no IKP (pirms gada – 17.7%), ko noteica visu tekošā konta posteņu attiecības pret IKP pasliktināšanās, visvairāk – preču negatīvā saldo pieaugums.
Tekošā konta negatīvo saldo 2.ceturksnī pilnībā sedza ilgtermiņa kapitāls, nozīmīgi tajā palielinoties ārvalstu tiešo investīciju daļai. Tiešo investīciju saldo sasniedza 10.7% no IKP, tikai nedaudz zemāks tā līmenis bija arī 1.pusgadā. Citu ieguldījumu pozitīvais saldo 2.ceturksnī bija 770.4 milj. latu, savukārt rezerves aktīvi pieauga par 156.8 milj. latu.
Maksājumu bilances vērtējums
Latvijas tautsaimniecībā joprojām saglabājas būtiski ar ekonomikas pārkaršanu saistīti riski, kas atsevišķos sektoros, īpaši inflācijas jomā, pat pastiprinājušies. Tomēr vienlaikus vērojamas arī pozitīvas iezīmes – 2.ceturksnī tekošā konta deficīts bija par 2.9 procentu punktiem mazāks nekā 1.ceturksnī, lielākoties strauji palielinoties saņemto kārtējo pārvedumu apjomam un palēninoties preču importa pieauguma tempam, bet preču eksporta kāpumam saglabājoties noturīgam kopš gada sākuma. Pēdējo sešu gadu laikā tā ir pirmā reize, kad gada 2.ceturksnī tekošā konta negatīvā saldo attiecība pret IKP ir mazāks nekā 1.ceturksnī. 2.ceturksnī bija vērojams arī ļoti straujš tiešo investīciju Latvijā pieaugums (līdz 11.8% no IKP), ko lielākoties noteica banku pamatkapitāla palielināšana. Lēnāks kļuvis arī Latvijas banku ārējo aizņēmumu kāpums, atspoguļojot pretinflācijas pasākumu īstenošanu, ārvalstu banku mērenāku finansējumu un banku stingrāku kredītpolitiku īpaši ar nekustamo īpašumu saistītajos sektoros. Turklāt 2.ceturksnī banku ilgtermiņa aizņēmumu atlikums palielinājās straujāk nekā īstermiņa aizņēmumu atlikums. Vienlaikus arvien lielāka nozīme tekošā konta deficīta finansējumā ir citu sektoru aizņēmumiem, kas 2007.gadā būtiski auguši, galvenokārt palielinoties līzinga kompāniju no ārvalstu kredītiestādēm saņemto aizņēmumu atlikumam. Latvijas Bankas veikto valūtas intervenču rezultātā turpināja palielināties rezerves aktīvi.
Ārējās nesabalansētības mazināšanā tuvākā nākotnē liela nozīme būs visu iesaistīto pušu centieniem ierobežot iekšzemes pieprasījumu, stimulēt Latvijas ražotāju konkurētspēju un nodrošināt tautsaimniecības līdzsvarotāku attīstību. Valdības apņemšanās īstenot stingrāku fiskālo politiku, panākot lielāku budžeta pārpalikumu, un banku kredītpolitika, kas pēdējos mēnešos būtiski mazinājusi kredītu atlikuma pieauguma tempu, ir veiksmīgs problēmas risinājuma pieteikums. Valdības gatavība aktīvāk līdzdarboties tautsaimniecības stabilizācijā, risinot jautājumus kompleksi, ir pārdomāta izvēle.
Informāciju sagatavoja:
Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs
Tālruņi 670 22 349, 265 10 385