Par naudas drošību bankās nav jāuztraucas

Šobrīd vismaz šķietami mūsu valsts pret dažādiem ar banku sektoru saistītiem riskiem ir vairāk aizsargāta nekā pirms iepriekšējās finanšu krīzes. Tomēr arī pēckrīzes periodā ir gadījies pa kādām atmiņā paliekošām problēmām, no kurām redzamākās bija nesen notikušā PNB bankas, pērn ABLV bankas, bet desmitgades pirmajos gados arī Latvijas krājbankas darbības apturēšana. Lai arī kopumā var teikt, ka Latvijas noguldītāji ir samērā labi aizsargāti, kādas bankas nonākšana grūtībās tās klientiem rada nevajadzīgas klapatas, kuras preventīvi var mēģināt novērst, uzklausot finanšu tirgus ekspertu un banku uzraugošo institūciju pārstāvju ieteikumus.
 

Drošības spilvens

Komentējot to, uz ko iedzīvotājiem raudzīties, lai, izvēloties banku, viņu līdzekļi būtu iespējami lielākā drošībā, finanšu kompānijas ERST Finance izpilddirektors Arnis Būmfelds skaidro, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, protams, ir bankas kapitāla pietiekamība. 

Tiesa, viņš arī norāda, ka ir grūti iedomāties tādu sabiedrību, kurā visi bankas klienti sekotu līdzi gan kapitāla pietiekamības, gan citu finanšu rādītāju izmaiņām.  

Arī Latvijas Bankas ekonomiste Olga Lielkalne norāda, ka kapitāls ir viens no galvenajiem bankas finanšu veselības rādītājiem. "To var salīdzināt ar drošības spilvenu, jo augsti kapitāla rādītāji liecina par lielāku bankas noturību pret šokiem – zaudējumu gadījumā banka var izmantot kapitālu un turpināt savu darbību." 

Pēc viņas teiktā, kopumā Latvijas banku kapitalizācijas līmenis ir augsts un ar uzviju pārsniedz kapitāla prasības. "Kapitāla prasības Latvijas bankām šī gada pirmajā pusgadā bija vidēji 14,7%, bet kopējais kapitāla rādītājs (konsolidētajā līmenī) bija vidēji 22,6%. Būtiski, ka galvenokārt to veido augstākas kvalitātes kapitāls," situāciju ieskicē Lielkalne. 

Raksturojot mūsu valsts komercbanku sniegumu finanšu drošības jomā, centrālās bankas ekonomiste piebilst, ka kopējais kapitāla rādītājs Latvijas bankās ir augsts gan ģeogrāfiskā griezumā (pārsniedzot vidējo kapitalizācijas līmeni eirozonā), gan vēsturiski (banku sektoram no 2008. gada krīzes laikiem konsekventi stiprinot kapitāla bāzi). 

"Vienlaikus kapitāla rādītāji atsevišķām bankām atpaliek no banku sektora vidējā līmeņa vai to augsto līmeni nosaka straujš aktīvu kritums pēdējos gados (parasti kapitālu attiecina pret riska svērtajiem aktīviem). Analizējot bankas finanšu stāvokli, jāskatās arī uz citiem finanšu rādītājiem, piemēram, likviditāti, peļņu, slikto kredītu īpatsvaru un vēl citiem rādītājiem," skaidro Latvijas Bankas eksperte. 

Viņa piebilst, ka mūsdienās banku klientam publiski ir pieejams daudz noderīgas informācijas, kas ļauj iegūt priekšstatu par bankas darbību un finanšu stāvokli, – galvenie banku uzraudzības rādītāji, piemēram, kapitāla pietiekamības un likviditātes seguma rādītāji, informācija mājaslapā un sociālajos tīklos, banku publiskie finanšu pārskati, uzrauga informācija un rādītāju salīdzinājums banku starpā, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izstrādātais Banku kompass, analītiķu komentāri un auditoru atzinumi. Vienlaikus finanšu norišu speciāliste atzīst, ka banku finanšu stāvokļa un risku novērtēšana ir sarežģīts un daudzšķautņains process, kas prasa laiku un kompetenci finanšu jautājumos, tāpēc nevar nosaukt tikai 3–4 konkrētas pazīmes vai rādītājus, kas viegli un droši ļautu spriest par bankas ilgtspēju. 

Pēc Blūmfelda domām, izvēloties banku, būtisks aspekts bankas izvēlē ir tās piedāvāto pakalpojumu grozs jeb bankas produkti, kas ir vajadzīgi konkrētajam indivīdam vai uzņēmumam.