Par piemiņas monētas laišanu apgrozībā

Monētas grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.

Monēta "Sigulda" ietver Latvijā ikvienam zināmus tēlus – Gaujas senleju ar Turaidas un Siguldas pilīm un teiku par Turaidas Rozi. Savukārt lībiešu likteņa zirgs, kas kāpj pāri zobenam kā dzīvības lēmējs, atgādina par lībiešu atstāto mantojumu Siguldas apkārtnē.

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis: "Siguldas mūra pils celtniecības tika sākta 1207. gadā, tātad šogad Sigulda var svinēt savu 800 gadu jubileju. No 9. līdz 12. augustam siguldiešus un viesus priecēs saturā bagāta, emocionāli piesātināta svētku programma. Viena no Siguldas novada domes iniciatīvām un ieteikumiem svētkiem ir Siguldas monētas izveide, un tās tapšanai sadarbība ar Latvijas Banku sākās vēl pirms gada. Latvijas Bankas monēta "Sigulda" ir rūpīgs un kvalitatīvs darbs, vērtīgs Siguldas jubilejas piemiņas simbols, kurš ikvienam atgādinās par Latvijas skaistāko pilsētu – Siguldu."

Monēta "Sigulda" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā kopējā tirāža – 5 000 monētu. Monētas apraksts – pielikumā (2. lpp). Šī un citas Latvijas jubilejas un piemiņas monētas iegādājamas Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 21.50.

Jubilejas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.

Mārtiņš Grāvītis
Latvijas Bankas preses sekretārs

Tālruņi 7022 349, 26510385
Fakss 7022 429 
[email protected]
www.bank.lv

Pielikums
Monēta "Sigulda"

Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2007. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā – zirgs, kas pāri zobenam pacēlis labo priekškāju. Pa kreisi – somugru tautām raksturīga piekariņa attēls, pa labi – kristietības simbols krusts. Augšā – roze, apakšā – skaitlis 1, zem tā puslokā uzraksts LATS.

Monētas aizmugure (reverss)
Gaujas senleja ar Turaidas pili un Siguldas pilsdrupām. Augšā puslokā uzraksts SIGULDA, zem tā – gadskaitlis 2007.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.

Teksts no monētas sertifikāta
Siguldas vēsturē īpaši nozīmīgs ir 11. gadsimts, kad Gaujas lejtecē ienāca somugru ciltis – lībieši. Teikas un dokumenti vēsta par nocietinātajām koka pilīm Sateseli, Turaidu, Kubeseli, par pretošanos vācu krustnešiem.
Monētas aversā attēlotais zirgs ir atgādinājums par tā īpašo nozīmi Siguldas un apkārtnes seno iedzīvotāju gaitās. Apliecinājums tai ir gan lībiešu apbedījumos atrastie amuleti – zirdziņu piekariņi –, gan Indriķa hronikā aprakstītais notikums. Turaidas lībieši 1191. gadā kā likteņa lēmēju izmantojuši zirgu, kas, pārkāpdams zobenu ar dzīvības lēmēju kāju, lika saudzēt Cisterciešu ordeņa brāli Teoderihu, kuru lībieši bija nolēmuši ziedot saviem dieviem. Lībieši domāja, ka zirga mugurā sēž kristiešu Dievs un virza tā kāju, tāpēc noslaucīja zirga muguru, bet zirgs atkal spēra to pašu kāju, apliecinādams Dieva spēku. Likteņa zirga tēls simbolizē vietējo cilšu pievēršanos kristīgajai ticībai un Rietumeiropas kultūrai.

Roze monētas aversā ir veltījums Turaidas Rozei, kuras īsais mūžs ir apliecinājums patiesas mīlestības spēkam. Leģenda vēsta, ka poļu–zviedru kara laikā 1601. gadā kaujas laukā blakus nogalinātai sievietei pils skrīveris atradis meitenīti, kuru pieņēmis audzināšanā. Meitenei dots vārds Maija Roze, jo viņa atrasta maijā un bijusi piemīlīga kā roze. Maija mīlējusi dārznieka mācekli, bet meiteni iekārojis arī kāds poļu virsnieks. Nespēdama pretoties virsnieka uzmācībai, viņa izvēlējusies nāvi.

Iekarotās lībiešu zemes 1207. gadā sadalīja Zobenbrāļu ordenis un Rīgas bīskaps Alberts. Ordenis Gaujas kreisajā krastā uzcēla mūra cietoksni SIEGEWALD (Uzvaras mežs – vācu val.). Šeit izveidojās tirgotāju pilsētiņa. Bīskapa Alberta vajadzībām 1214. gadā tika uzbūvēta Turaidas pils. Reversā redzama Gaujas senleja ar Turaidas pili un Siguldas pilsdrupām.