Par studentu zinātnisko darbu konkursa noslēgumu

Latvijas Banka pagājušā gada rudenī izsludināja jau septīto Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu, kura mērķis ir sekmēt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, jauno ekonomistu padziļinātu interesi par Latvijas un reģiona makroekonomikas jautājumiem. Konkursam tika piedāvātas vienpadsmit tēmas, pamatā par attīstības līmeņu izlīdzināšanos jeb konverģenci pēc Latvijas iestājas ES, bet arī eksporta konkurētspējas un ekonomikas cikliskas attīstības aspektu analīzi.Par prēmējamiem tika atzīti septiņi studentu darbi no 13 iesniegtajiem, tai skaitā vienam darbam piešķirta veicināšanas prēmija. Pirmā prēmija šī gada konkursā palikusi nepiešķirta, taču kopumā to raksturo augsta pētījumu kvalitāte – studenti veikuši lielu patstāvīgu analītisku darbu, izmantojot ekonomikas pētījumos arī matemātiskas metodes.Konkursa komisijas par prēmējamiem atzītie septiņi studentu darbi Piešķirtas divas otrās vietas un naudas prēmijas Ls 750 katram darbam. Igoram Daņilovam un Viktoram Ivanovam, Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem, par darbu "Līdzsvara maiņas kursa aprēķins Latvijā, izmantojot fundamentālo maiņas kursa pieeju" ("Estimating the Equilibrium Exchange Rate in Latvia: the Fundamental Exchange Rate Approach"). Analīzes rezultāti liecina, ka maksājumu bilances deficītu galvenokārt noteicis augsts importa līmenis, kuru savukārt vicinājis augsts patēriņš un investīcijas, bet tekošā konta deficītu lielā mērā sedz un turpinās segt Skandināvijas banku finansējums, kurām ir stratēģiskas intereses Baltijā, tomēr īpaša uzmanība pievēršama eksporta potenciāla uzlabošanai un eksporta dažādošanai. Denisam Bezrukovam un Aleksejam Prigožinam, Rīgas Ekonomikas augstskolas studentiem, par darbu "Patēriņa cenu indeksa un ražotāju cenu indeksa attiecību empīrisks pētījums" ("An Empirical Study of the Relationship between the Consumer Price Index and Producer Price Index in Latvia"). Autori konstatē, ka dalīta vai disagregēta pieeja patērētāju un ražotāju cenām pētniekiem sniedz papildus informāciju par cēloņsakarību starp tām (pētījumā ražotāju cenas dalītas apstrādes rūpniecības un enerģijas cenās, bet patēriņa cenas iedalītas to preču cenās, kas jūtīgas pret darbaspēka cenu izmaiņām, pakalpojumos un pārējas precēs) un secina, ka Latvijā apstrādes rūpniecības cenu izmaiņas nevar izskaidrot izmaiņas patēriņa preču cenās, kuras varētu ietekmēt samērā lielais importa īpatsvars, bet patēriņa preču cenu izmaiņās izsekojama saikne ar enerģijas ražotāju cenu izmaiņām. Piešķirtas arī divas trešās vietas un naudas prēmijas Ls 500 katram darbam:Andrejam Bessonovam, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes maģistra programmas studentam, par darbu "Latvijas makroekonomiskā analīze ar HERMIN modeļa palīdzību". Autors piemēro šo modeli Latvijas tautsaimniecībai, izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes vidēja termiņa periodam, cita starpā konstatējot -- lai tuvāko gadu laikā nodrošinātu ikgadēju IKP pieaugumu, kas pārsniedz 5%, tam nepieciešama investīciju ieplūde valstī, kas samērojama ar pēdējo piecu gadu investīciju pieauguma tempiem.Lienei Augustānei, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studentei, par darbu "Eksporta konkurētspējas analīze: izmaksu un strukturālie faktori". Autore analizē Latvijas eksporta konkurētspēju ietekmējošos faktorus – tai skaitā ārvalstu tiešās investīcijas, reālo valūtas kursu, iekšzemes ražotāju cenas, pieprasījumu eksporttirgos --, izmantojot gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvas analīzes metodes un piedāvā vairākus priekšlikumus Latvijas eksporta konkurētspējas uzlabošanai, tai skaitā produktivitātes paaugstināšanas jomā.Piešķirta viena veicināšanas prēmija Ls 300 apmērā Darjai Ševčenko, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studentei, par darbu "Pārtikas cenu dinamika: globālo un iekšzemes faktoru ietekme". Izmantotā modeļa rezultāti demonstrē strukturālās izmaiņas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kuru rezultātā starp ES-27 valstu pārtikas cenu izmaiņām un Latvijas pārtikas cenu dinamiku veidojas pozitīva sakarība.Mārtiņš GrāvītisLatvijas Bankas preses sekretārs Tālrunis 670 22 349Mobilais tālr.: 265 10 [email protected]; www.bank.lv