Tajā secināts, ka jaunās bloka zemes Austrumeiropā līdz šim lielā mērā spējušas veiksmīgi pretoties ASV augsta riska hipotekāro kredītu krīzes izraisītajiem satricinājumiem pasaules tirgos, taču vairākas valstis ar lieliem ārējiem disbalansiem joprojām var ievainot investīciju plūsmas iespējams apsīkums.
Šajā saistībā vislielākie riski ir Latvijā, kur maksājumu konta deficīts ir pārsniedzis 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī Bulgārijā, kur šis rādītājs ir 19% no IKP.
PB eksperti norāda, ka ES jauno valstu centieni iestāties eiro zonā ir nodrošinājuši tām spēcīgu aizsardzību pret pašreizējo turbulenci finanšu tirgos, taču kredītu pieejamības samazināšanās vājinās ekonomikas izaugsmi attīstītajos tirgos, kas savukārt var ietekmēt attīstības tirgu pieaugumu caur tirdzniecības sakariem.
"Vēl viens risks ir, ka finanšu krīze var padziļināties un ka var iestāties ilgstošs ārējā finansējuma samazinājums. Tas visvairāk skartu tos attīstības tirgus, kuriem ir lieli ārējā maksājuma konta deficīti," brīdina pārskata autori, norādot, ka tas jo īpaši attiecināms uz Latviju un Bulgāriju.