Pēc diviem iepriekšējiem lejupslīdes gadiem 2011.gadā vērojams mājsaimniecību patēriņa pieaugums, taču tā līmenis joprojām ir zemāks nekā 2009.gadā. Turklāt ir jāņem vērā, ka patēriņa izdevumu pieaugums saskaņā ar mājsaimniecību budžetu apsekojuma datiem ir novērots tikai sākot ar 2011.gada 3.ceturksni.
Patēriņa izdevumu palielinājums 2011.gadā pret 2010.gadu faktiskajās cenās bija 5.3%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas pieauga par 4,4%, kā rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga tikai par 0.8%.
Kopumā patēriņa izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams kā pilsētās, tā laukos dzīvojošās mājsaimniecībās, kā arī dažāda demogrāfiskā sastāva un ienākuma līmeņa mājsaimniecībās.
Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 204 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgā – 232 latus).
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi pārtikai faktiskajās cenās pieauga par 7%, transportam – par 8.2% un mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem – par 7.5%, kas saistāms ar atbilstošu PCI pieaugumu attiecīgajās grupās.
Mājsaimniecību izdevumi pārtikai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājušies no 50 latiem uz 54 latiem vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Izdevumi uzturam joprojām ir galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās, kas veido vidēji 28,8% no visiem patēriņa izdevumiem un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (28,3%), šo izdevumu īpatsvars patēriņa izdevumos ir palielinājies.
Nākošie lielākie izdevumu posteņi ir par mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un transportu. Pieaudzis izdevumu īpatsvars veselībai – par 9.9%. Turklāt, ja 2008.gadā veselība bija vien devītais lielākais patēriņa izdevumu postenis, tad 2011. gadā – jau piektais lielākais. Pirmo reizi veselībai tiek tērēts vairāk nekā apģērbiem un apaviem.
Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (69%) no kopējiem patēriņa izdevumiem.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2011.gadā visstraujāk pieauguši izdevumi pensionāru mājsaimniecībās – par 11%, savukārt algotu darbu strādājošo un pašnodarbināto mājsaimniecībās – attiecīgi par 3% un 4%.
Mājsaimniecību budžetu apsekojumadati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt. Visgrūtāk klājās mājsaimniecībām ar 3 un vairāk bērniem, kurās patēriņa izdevumi bija 111 lati un veidoja vien 59% no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.