Pavļuts: Latvijas dalībai Visaginas AES galvenā mēraukla – komerciāls izdevīgums

Wonderful work! This is the type of info that are meant to be shared asrocs the web. Disgrace on the search engines for not positioning this submit higher! Come on over and talk over with my site . Thanks =)

Sveikas Ilja tu tiesiog natuosbus ir dieviskas tavo balsas linkiu tau ir toliau sitaip dziuginti lietuva tame ir savo Visagina.na o as kaip bebutu lauksiu tavo kompaktinio disko kuri savo galimybem vertinu 500 euru .jau kaip isleisi savo kompakta labai noreciau tureti ji su tavo autografu.Su pagarba Airijos Lietuvis Marijus.sekmes biciuli tu mano favoritas

„Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām”. Šāda veida aizdevumus apraksta bijušais ekonomiskais slepkava Džons Pērkinss savā grāmatā „Ekonomiskā slepkavas grēksūdze”: „Tāpat kā mafijas grupējuma locekļi, arī ekonomiskie slepkavas (ES) sniedz „palīdzīgu roku”. Šāda palīdzība izpaužas kā aizdevumi infrastruktūras attīstībai: elektroenerģijas uzņēmumiem u.c. Tas fakts, ka valsts parādu nasta uz vairākām desmitgadēm atstāj tās visnabadzīgākos iedzīvotājus bez veselības aizsardzības, utt.” Tāpat koncerns jau patlaban realizē vairākus projektus saistībā ar ģenerācijas jaudu palielināšanu, piemēram, Rīgas TEC2 2.kārtu un biomasas koģenerācijas stacijas projektu Liepājā Praktiski ,izņemot daļu apkures perioda, netiek darbināts TEC2 pirmais 400 MWel bloks. Pilnīgai dīkstāvei nolemts pašlaik celtais 400 milj. dārgais otrais bloks, jo tā ražotā elektroenerģijas pašizmaksa, strādājot kondensācijas režīmā (izmetot siltumu gaisā), ir nesalīdzināmi dārgāka par tirgū nopērkamo. Un jāuzsver, ka ne tikai "pēc ekonomikas ministra domām", bet arī Latvenergo un SPRK sniegtās informācijas Visaginas AES projekta realizācija neatstās ietekmi uz regulētajiem elektroenerģijas tarifiem Latvijā Tātad viss jau ir zināms. Uz priekšu! Kā pelnīt enerģētikā ? 1) Atteikties no 1 miljarda vērtās līdzdalības Visaginas AES celtniecībā (domāju, ka igauņi noteikti atteiksies), lai jau „lielais loms” paliek nabaga lietuviešiem 2) Sakarā ar to , ka siltumenerģijas pašizmaksa Latvijā no gāzes iekārtām kļūst līdzīga elektroenerģijas cenām tirgū, nav vērts spiest uz siltumenerģijas ražošanu koģenerācijā – pārāk maza efektivitāte , pārāk dārgas iekārtas 3) Līdz 2020. gadam Latvijas pilsētās un uzņēmumos pārrekonstruēt gāzes katlus par biomasas katliem (bez koģenerācijas) ar kopējo jaudu ap 500 MWth - tas prasītu tikai vienreizējas investīcijas 60-75 milj Euro apmērā 4) Izpildoties p.3., ar biomasu (AER) tiktu saražotas 2.0 -2.4 TWh siltumenerģijas (Iepērkot tāda apjoma elektroenerģiju no vēja ģeneratoriem obligātā iepirkuma ietvaros tas katru gadu elektroenerģijas lietotājiem maksātu 100-120 milj. virs tirgus cenas vai vienu miljardu Ls 10 gados) 5) Siltumenerģijas ģeneratoru( katlu) ražošanā ir pieredze vairākiem Latvijas uzņēmumiem- „Komforts „ u.c. – atvēlēsim naudu to ražošanas jaudu un nodarbinātības paplašināšanai. 6) Pēc 2020. gada būtu pēdējais laiks ķerties Rīgas siltumenerģijas ražošanai no AER. Rīga patērē ap 3 TWh siltuma gadā. Te iespējama arī siltumenerģijas ražošana koģenerācijā.

visvairāk man patika apliecinājums par to, ka elektrību no Visaginas AES mēs pirksim par pašizmaksu. Ja jau mēs nespējam to iepirkt no saviem Daugavas HES, jo ir taču viss jāpērk par tirgus cenu, savādāk tā būs tirgus kropļošana un ES direktīvu pārkāpums, tad kā gan mēs to izdarīsiem ar Visaginas AES? Līdz ar to, kā var ticēt visiem pārējiem dotajiem šeit solījumiem? Lietuvieši nolieks mūs tādā pozīcijā, kādā gribēs. Un izdarīs to ko viņiem vajadzēs.

MUMS NEVAJAG KRIEVU GĀZI!!!!

Infrastruktūra - Visagina ir pierobežā, tātad, izdevīgi būtu, ja iekārtas piegādātu caur Latviju, izbūvējot atbilstošus ceļus un tiltus Izglītība - visus speciālistus sagatavotu RTU jaunatvērtā fakultātē Tenderi - kādas garantijas (kvaotas, vai kā) lai iepirkumos neuzvarētu TIKAI godīgie Lietuvas uzņāmēji??? Izskatās, ka Pauļuts par to arī nav padomājis, kā tikai apstraktu "izdevīgumu"

Ieguldījumi ārvalstu tautsaimniecības attīstībā laikā, kad grimst Latvijas ekonomika, tikšot vērtēti pēc 'komerciāliem' kritērijiem... Acīmredzot par Latvijas nodokļu maksātāju naudu paredzēts finansēt kautkādu Latvijas (krievu) uzņēmēju aktivitātes saistībā ar šo projektu

Komerciālā izdevība jau redzama.900 tūkst,nosperti.Pavļuts liekuļo,jo jebkura kredīta ņemšana tūlītēji automātiski palielinās tarifus,pasliktinās dzīves līmeni un Latvijas starptautisko konkurētspēju.Nekāda komerciālā labuma nebūs,tikai atkal tautai milzu zaudējumi,valdošajiem naudiņa Šveices banku kontos.

, Visvairaak darbavietas radiisies, ja Latvija attiistiis pati savu energjijas razhoshanu. Tas tachu ir skaidrs! Un aizdevums tachu ir un paliek aizdevums, vienalga no kurienes naudu njem. Un cik saprotu SVF aizdevums veel nav izsmelts. Un par Pvljuta rakstu: jo garaaks kads paatars, jo mazaak taa "patiesiibaam" driikst uzticeeties!

re, danja pavljuta uzvelk melnas kraasas ancuku, nostaajas fonaa kautkaadas saemas, prezha vai tamliidz. karogam, ienjem flaamu portretistu iemiiljotaas 3/4 sejas pozu, ar manikireetu raadiitaajpirkstu sakaarto brilles un dod valjaa savas visu nedeeljas nogali kaltaas muljkjiibas:))... Latvija ir kljuvusi reti nozheelojama, paarvaldes zinjaa.

Ja tadu naudu energo projektiem var dabut,to butu jaizmanto! Vienigi alternativajiem resursiem- veja, vilnu, saules parku izveide un Latvija uz vietas un iesaistot TIKAI vietejos ražotājus un darba speku!

-Jaunākās paaudzes kodolreaktori maksā daudz daudz dargāk nekā 5'000'000'000 Eiro, un financēšana vēl vismaz divtik (kā slavenais Rīgas tilts) un te nav ieskaitītas citas infrastruktūras vai darbošanās izdevumi. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts uzņemsies parādu vismaz Eiro.2'000.- uz katru Latvijas iedzīvotāju.

finansiālais izdevigums? kurš un cik lielu kukuli saņems, vai nodokļus nomaksās... sarakstiņu lūdzu kam tas izdevīgi!?

bet, kas garantes, ka Latvenergo nepacels iedzivotajiem atkal tarifus, jo jatdod bus kredits un noteikti valsts gribes, lai ir lielakas dividendes? Mums jau parasti ir ta, ja uznemums nem kreditu, tad tas atsaucas uz pateretaju.