Personāla atlases portāla "CV Online" mārketinga vadītāja Marija Maijere aģentūrai BNS pastāstīja, ka portālā vislielākais pieprasījums pēc darbaspēka ir informācijas tehnoloģiju, tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, savukārt vismazākais - kultūrā, lauksaimniecībā, piegādē un izglītībā.
Maijere norādīja, ka pašlaik darba devēji mazāk izmanto "CV Online" pakalpojumus nekā pirms pāris gadiem. Savukārt cilvēki, kuri meklē darbu, kļūst vairāk, kas, visticamāk, ir skaidrojams ar to, ka internets kļuvis pieejamāks. To pierāda arī fakts, ka pirms pāris gadiem darba devēji personāla atlases portālā galvenokārt meklēja darbiniekus specifiskiem amatiem, bet patlaban internetā tiek meklēts arī mazkvalificēts darbaspēks.
"CV Online" mārketinga vadītāja, skaidrojot lielo pieprasījumu pēc speciālistiem informācijas tehnoloģiju nozarē, sacīja, ka pieprasījums pēc darbiniekiem šajā jomā ir liels tādēļ, ka labu informācijas tehnoloģiju speciālistu ir maz. Turklāt šie cilvēki tiek labi novērtēti uzņēmumos, kuros viņi strādā, tādēļ nav nepieciešamības bieži mainīt darbavietas.
Savukārt, lai gan tādās jomās kā kultūra un izglītība pieprasījums pēc darbaspēka kopumā Latvijā ir liels, "CV Online" pakalpojumus, meklējot darbiniekus šajās nozarēs, izmanto maz, ko Maijere skaidroja ar to, ka šajās nozarēs darba devēji parasti meklē citus darbaspēka piesaistīšanas veidus.
Maijere arī atklāja, ka laika gaitā aizvien pieaug darba dēvēju prasības, piemēram, kandidātam jāzina vismaz trīs svešvalodas, klāstīja Maijere un piebilda, ka ierobežotās izvēles dēļ darba devējam tomēr bieži vien ir jāpiekāpjas un jāsamazina izvirzītās prasības.
Viņa norādīja, ka Rīgā darbaspēks parasti ir pasīvāks un atsaucība uz darba sludinājumiem ir mazāka nekā reģionos, kur cilvēki ir atsaucīgāki. Tāpat Rīgā salīdzinoši daudz piesakās arī no apkārtējām pilsētām, rajoniem, un darbaspēks no reģioniem parasti arī izmaksā lētāk.
Savukārt aktīvākie darba meklētāji personāla atlases portālā "CV Online" ir 24-25 gadīgus veci jaunieši. "Bieži vien tie ir studenti, kas tikko beiguši studijas, un viņiem grūtības atrast darbu sagādā pieredzes trūkums vai nespēja pasniegt esošo pieredzi, jo nav par to saņēmuši algu," stāstīja Maijere. Tomēr, pēc viņas vēstītā, tas netraucē aizvien pazemināties tai vecuma robežai, ar kādu kandidāti pretendē uz vadošiem amatiem.
Personāla atlases portāla "WorkingDay" mārketinga direktors Māris Silinieks aģentūrai BNS savukārt norādīja, ka pieprasījums pēc "WorkingDay" pakalpojumiem jau ceturto gadu turpina pieaugt par apmēram 70% gadā. Šogad pirmajos deviņos mēnešos vislielākais pieprasījums pēc uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem bijis darbadevējiem, kuri meklēja speciālistus tirdzniecības un IT nozarē. Tomēr liels pieprasījums bijis arī tādām profesijām kā grāmatvedis, loģistikas speciālists un finanšu analītiķis.
Silinieks pastāstīja, ka ikdienā "WorkingDay" personāla atlases speciālistiem jāsaskaras ar darbaspēka trūkumu gan mazkvalificētās, gan kvalificētās nozarēs. Mazkvalificētiem darbiniekiem pēdējā laikā novērojams nesamērīgi straujš atalgojuma pieaugums, jo tieši šī līmeņa darbinieki lielā daudzumā pametuši Latviju, dodoties strādāt ārvalstīs, skaidroja "WorkingDay" mārketinga direktors.
Savukārt darbaspēka trūkums kvalificētu speciālistu un vadītāju vidū, pēc Silinieka teiktā, ir saistīts ar Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi pēdējo gadu laikā, kā dēļ darba tirgus un izglītības sistēma nespēj piedāvāt kvalificētus un pieredzējušus speciālistus pietiekamā vairumā. "Rezultātā darba tirgū notiek cīņa par talantiem, atalgojumu jomā valda haoss, jo vienā un tajā pašā amatā, bet dažādos uzņēmumos strādājoši speciālisti var saņemt būtiski atšķirīgus atalgojumus," atzina Silinieks.
Atsaucoties uz personāla atlases konkursiem, nedēļā "WorkingDay" saņem apmēram 1000 darba kandidātu CV, savukārt konfidenciālajā datubāzē ir vairāk nekā 100 tūkstoši autobiogrāfiju. Silinieks arī informēja, ka "WorkingDay" mājaslapu apmeklē vairāk nekā 15 tūkstoši darba meklētāju nedēļā, taču daļu no viņiem nevar gan nosaukt par īstiem darba meklētājiem, jo tie ir cilvēki, kas jau ir nodarbināti un tikai izskata iespēju atrast citu labāk atalgotu darbu.
Silinieks pastāstīja, ka ar "WorkingDay" palīdzību visvairāk darbu meklē speciālisti ar augstāko vai nepabeigtu augtāko izglītību un speciālisti ar vērā ņemamu pieredzi. Bet šo darba meklētāju auditoriju galvenokārt veido "WorkingDay" personāla atlases konkursu spektrs, jo ar personāla atlases uzņēmuma palīdzību darba devēji reti kad izvēlas piesaistīt mazkvalificētu darbaspēku, viņš paskaidroja.
"Arī nākotnē pieprasījums pēc personāla atlases pakalpojumiem tikai pieaugs, jo tas vienmēr būs augsts darbaspēka deficīta apstākļos, bet darbaspēka deficīts vēl ir paredzams tuvākos 10-15 gadu," prognozēja Silinieks, norādot, ka, pēc ekspertu aplēsēm, šāds laiks būs nepieciešams, lai Latvija varētu pietuvoties Eiropas Savienības (ES) attīstīto valstu līmenim un Latvijas ekonomiskā izaugsme varētu palēnināt attīstības tempus.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, bezdarba līmenis Latvijā septembra beigās bija 5,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kopš gada sākuma bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem.