2008. gada janvārī vairs tikai 15% iedzīvotāju salīdzinot ar 33% 2007. gada aprīlī tic, ka algas kāps adekvāti inflācijai. Inflācijas gaidas joprojām saglabājas maksimāli augstas, proti, 91% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka cenas nākamo sešu mēnešu laikā palielināsies. Vērtējot valsts ekonomisko situāciju, šī gada janvārī 75% Latvijas iedzīvotāji uzskatīja, ka kopumā tā pēdējo sešu mēnešu laikā ir pasliktinājusies. Salīdzinot ar 2007. gada aprīli, kā tādu to vērtēja vien 37%.
Nepilna gada laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuru ģimenes finansiālā situācija pēdējo sešu mēnešu laikā ir pasliktinājusies. 2008. gada janvārī tā uzskatīja 42%, savukārt pērn aprīlī - 16% Latvijas iedzīvotāju. Iedzīvotāji vecāki par 45 gadiem, pensionāri, un cilvēki, kuru ienākumi uz ģimenes locekli ir zemāki par 150 latiem, vidēji biežāk nekā citu demogrāfisko grupu iedzīvotāji ir atbildējuši, ka viņu ģimenes finansiālā situācija ir pasliktinājusies. 19% iedzīvotāju uzskata, ka viņu ģimenes finansiālā situācija ir uzlabojusies, biežāk tādi iedzīvotāji ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem.
Kā norāda GfK Baltic direktore Iluta Skrūzkalne: „Pirms pusgada iedzīvotāju ekonomisko optimismu lielā mērā uzturēja un patēriņu “atbalstīja” paļāvība uz pieaugošu darba tirgus pieprasījumu. Šobrīd iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz darba tirgus attīstību liecina par sagaidāmu patēriņa un līdz ar to arī uzņēmējdarbības aktivitātes kritumu.”
Salīdzinot ar pagājuša gada septembri, uz pusi ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas sagaida, ka palielināsies darba vietu piedāvājums nākamo sešu mēnešu laikā. Tā septembrī 33% un janvāri 17% respondentu domāja, ka darba vietu pieaugums nozarē, kurā viņi strādā, palielināsies. Kopumā šā gada janvārī 41% sabiedrības domāja, ka darba vietu piedāvājums tirgū paliks nemainīgs nākamo sešu mēnešu laikā. Tomēr respondenti vecumā no 25 – 34 gadiem (54%), vadītāji (69%), speciālisti (59%), kas strādā garīgu darbu, biežāk kā citu demogrāfisko grupu pārstāvji tic, ka darba tirgus piedāvājums nemainīsies.
Kopējais noskaņojums atsaucas uz iedzīvotāju patēriņa uzvedību. 35% iedzīvotāju janvārī domāja, ka ir īstais brīdis pirkt tādas ilgtermiņa preces kā elektropreces un mēbeles. Salīdzinājumam, pagājušā gada aprīlī tā domāja 50% un septembrī 45% iedzīvotāju. Domājot par tādām ilgtermiņa preču kā mājas un dzīvokļa iegāde, 19% iedzīvotāju domā, ka šis ir brīdis, kad var veikt šādus pirkumus. Savukārt pagājušā gada septembrī tā domāja 34% un aprīlī 51% Latvijas iedzīvotāju. Līdzīgs situācijas vērtējums ir, domājot par automašīnu iegādi, proti, janvāri 28 % iedzīvotāju uzskatīja, ka ir īstais brīdis mašīnas iegādei, septembrī tādas domās bija 41% un aprīli 52% iedzīvotāju.
„Valdībai šobrīd jādod iedzīvotājiem un uzņēmējiem cerība, virzot ekonomikas stabilizācijas un pozitīvas ilgtermiņa attīstības idejas sabiedriskajā domā. Uzņēmējiem šis ir koncentrēšanās laiks, kad precīzi jādefinē mērķa auditorijas, jāpārskata sortiments, cenas un vērtīguma solījumi,” tā Skrūzkalne.
Par iedzīvotāju aptauju: GfK Baltic pētījumu veica no 12. līdz 24. janvārim, visā Latvijā aptaujājot 508 iedzīvotājus. Apsekojumā tika izmantota nejaušas stratificētas izlases metode, kas iegūtos rezultātus ļauj attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem ar noteiktu statistisko kļūdu.
Par pētījumu kompāniju „GfK”: „GfK” ir piektā lielākā pētījumu aģentūra pasaulē. Centrālajā un Austrumeiropā GfK Group patlaban ir pārstāvēta 17 valstīs, tai skaitā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Lai iegūtu detalizētāku informāciju par GfK kompāniju, lūdzu, apmeklējiet www.gfk.lv
Informāciju sagatavoja un papildu informāciju nodrošina: Zanda Šadre,
„GfK” Baltic sabiedrisko attiecību speciāliste ([email protected]
+37129120742)