„Lai studiju laikā paņemtais kredīts nekļūtu par pēdējo kredītu sliktās kredītvēstures dēļ, Nordea banka ir izveidojusi piecus „Zelta likumus”, kas studentam būtu jāievēro, lai studiju kredīts tiešām būtu iespēja nevis tas kļūtu par slogu. Atbildīgs un zinošs students vienmēr būs ieguvējs,” stāsta Nordea bankas valdes locekle, klientu apkalpošanas vadītāja Antra Bergmane.
Nordea bankas veiktās aptaujas rezultāti augstskolu beidzēju vidū ir pretrunīgi. Tiek norādīts, ka atdot studiju laikā izmantoto kredītu nav sarežģīti un ~90% respondentu ikmēneša maksājums nepārsniedz 5% no ikmēneša ienākumiem. Tomēr 2/3 respondentu norāda, ka aizmāršības dēļ ir kavējuši maksājuma grafika ievērošanu, bet ~50% no respondentiem nezina to, cik ilgi kredīts viņiem vēl jāatmaksā, kā arī nezina precīzu ikmēneša maksājuma summu.
„Aptaujas rezultāti norāda, ka attieksme pret studiju laikā izmantotajiem kredītiem ir pārāk vieglprātīga. Studenti bieži neapzinās, ka līdz ar pieteikšanos pirmajam kredītam viņi veido savu kredītvēsturi, kas turpmāk būs par pamatu viņu attiecībām ar banku un citām finanšu iestādēm,” uzsver Antra Bergmane. „Biežāk pieļautās studentu kļūdas ir kredīta pievilcības izvērtēšana īstermiņā, aizdevuma līguma neizlasīšana, pēc studiju beigām par kredītu tiek „aizmirsts” un regulāri tiek kavēti maksājumi.”
LR Izglītības un Zinātnes ministrijas Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons uzsver: “Būtiski pirms studijām studentam ir uzdot sev jautājumu, vai tiešām esmu izvēlējies vispiemērotāko studiju programmu un specialitāti, ko patiešām vēlos apgūt? Prakse rāda, ka tiem kredītņēmējiem, kuri sekmīgi pabeidz studijas un iegūst augstākās izglītības diplomu, kredītu atmaksāšana parasti notiek sekmīgi. Kredītu atmaksāšanas problēmas pamatā rodas tiem kredītņēmējiem, kuri pamet studijas. Bieži gadās situācijas, kad kredīts ir jāsāk atmaksāt, taču studijas nav pabeigtas un specialitāte nav iegūta.”
Pieci „Zelta likumi”, izmantojot studiju kredītu:
1. Jāizvēlas savām vajadzībām piemērotāko kredītu!
„Kredītu nevajadzētu ņemt tāpēc, lai studiju laikā varētu papildus izklaidēties, bet rūpīgi jāapsver, kāda summa patiešām būtu nepieciešama ikdienas tēriņu segšanai vai mācību materiālu iegādei,” norāda A. Bergmane. „Savukārt banku piedāvātie produkti būtu jāizvērtē pēc trīs galvenajiem kritērijiem: pirmkārt, kāda ir maksimālā summa, kas tiks piešķirta, vai tā nosegs visu studiju maksu, otrkārt, kādi ir kredīta atmaksas nosacījumi un, visbeidzot, cik viegli ir mainīt līguma nosacījumus.”
2. Jāizlasa un jāsaprot līguma nosacījumi!
„Studenti bieži pat neizlasa līgumu, attaisnojoties, ka līgumā minēto tāpat nebūs iespējams mainīt. Tomēr ir būtiski pārzināt aizdevuma nosacījumus, kas regulē to, kā iespējams mainīt atmaksas grafiku, ja students vēlas atmaksāt līgumu ātrāk vai – ja radušies jautājumi par kredīta atdošanu, kā arī – kādi ir piemērotie soda procenti par ikmēneša maksājuma kavēšanu,” stāsta A. Bergmane.
3. Jāuzzina par visiem maksājumiem saistībā ar kredītu!
Kredīta noformēšana bieži var būt saistīta ar papildu izmaksām – līguma noformēšana, kredīta pieteikuma izskatīšana, kredīta līguma maiņa. Turklāt līdz ar pieteikšanos kredītam students kļūst par bankas klientu. Tas nozīmē, ka varētu rasties papildus maksājumi arī par konta atvēršanu, kartes vai internetbankas lietošanu. Der uzzināt, vai kādu no šiem pakalpojumiem banka nepiedāvā par brīvu.
4. Jāatceras, kas dzīves laikā ienākumi var mainīties!
„Topošie studenti bieži vēlas paņemt maksimālo kredīta summu, paļaujoties uz to, ka gan jau nākotnes ienākumi spēs nosegt ikmēneša maksājumus par studiju laika aizdevumu. Tomēr arī turpmākās dzīves laikā ienākumi var būt nepastāvīgi. Tie būs zemāki, uzsākot pirmās darba attiecības, vēlāk radīsies jaunas kredītsaistības, pērkot dzīvokli vai automašīnu, visbeidzot izdevumu būs vairāk ģimenes pieauguma gadījumā. Tāpēc, tiklīdz rodas kādi negaidītas izmaiņas personīgajā finanšu situācijā, ar banku ir jārunā,” norāda A. Bergmane.
5. Jāveido laba kredītvēsture!
Studiju kredīts daudziem ir pirmais kredīts mūžā, taču arī tas ir kredītvēstures veidotājs. Laba kredītvēsture savukārt ir iespēja ietaupīt, jo šādi var turpmāk pretendēt uz izdevīgākiem kredīta nosacījumiem, izmantojot hipotekāro un citus kredītu veidus.
Papildu informācijai:
Dagnija Stuķēna, Sabiedrisko attiecību vadītāja-preses sekretāre, Nordea Latvija, tel.: 67 077 610, mob.: 29 470 708, [email protected]