Latvija pārcelta no zema uz vidēji zema riska līmeņa zonu. (Kopā ar preses relīzi kā atsevišķs fails tiks izsūtīta pati Karte un tajā iekļauto analītisko apzīmējumu tulkojums latviešu valodā.)Ar interneta konferenču palīdzību Aon politisko risku un tirdzniecības kredītu eksperti sprieda par to, kā ekonomiskā nestabilitāte, ko radījusi kredītu krīze, ietekmēs politisko stabilitāti. Apdrošināšanas brokeru un risku vadības konsultantu uzņēmuma Aon Latvia vadītāja Ņina Kukuškina: „Šī gada karte atspoguļo to, kā kredītu krīze pārtop no ekonomiskās problēmas politiskā problēmā. Tad, kad ekonomikā ir lejupslīde, valdībai ir pieejams mazāk resursu, kas palīdzētu risināt radušos sarežģījumus. Šādu problēmu rašanās potenciāli ved pie politiskās nestabilitātes. Īpaši šī savstarpējā saistība vērojama vairāku Austrumeiropas valstu piemērā, kā arī Īslandē un Grieķijā. Pēdējās divās ir pieaudzis ne tikai valūtas operāciju un valsts maksājumu neizpildes risks, bet arī palielinājies plaša mēroga protesta akciju un ielu nemieru skaits.” Ļoti augsta riska līmeņa valstu rašanāsPagājušā gadā situācija daudzās valstīs, kas sākotnēji ietilpa augsta riska zonā, turpināja pasliktināties tiktāl, ka Aon speciālisti uzskatīja par nepieciešamu izveidot tām jaunu kategoriju - ļoti augsts riska līmenis. Tajā iekļuva septiņas valstis: Afganistāna, Kongo Demokrātiskā Republika, Irāna, Irāka, Ziemeļkoreja, Somālija un Zimbabve.„Riska līmenis šajās valstīs turpināja augt. Un tas ir sasniedzis tik kritisku punktu, ka, kaut arī mēs esam spējuši nodrošināt apdrošināšanas segumu atsevišķiem klientiem atsevišķos šo valstu reģionos, taču ne vienmēr tas ir bijis pieejams,” atzīmēja N. Kukuškina.Izejvielu krīze (The Commodity Crunch)Jauno Kartes versiju papildina Izejvielu krīzes iespējamības indekss (Тhe 2009 Commodity Crunch Risk Index), kas nosaka visvieglāk ievienojamās valstis 2009.gadā no politiskās nestabilitātes aspekta pie nosacījuma, ka izejvielu cenas turpinās pazemināties, kā to sagaida daži analītiķi, kas nodarbojas ar prognozēšanu.Izejvielu krīzes indeksa tabulā ir iekļautas 153 valstis. Valstis, kas visvairāk ir pakļautas riskam, izvietotas saraksta sākumā (pirmo trijnieku veido Zimbabve, Kongo Demokrātiskā Republika, Tadžikistāna), bet vismazāk riskam pakļautās – uzskaitījuma beigās: labākie rādītāji ir Arubai, Maltai un Singapūrai. Latvija ir ieņēmusi 79. vietu, Lietuva – 63., Igaunija – 66., Krievija – 46., Ukraina – 28., Baltkrievija – 29., Polija – 96. (Kopā ar preses relīzi kā atsevišķs fails tiks izsūtīta minētā Indeksa pilna versija (angļu valodā) un šī analītiskā materiāla sastādītāju atsevišķu skaidrojumu tulkojums latviešu valodā.) „Nepastāvība pasaules izejvielu cenās 70. gados un 80. gadu sākumā noveda pie daudzu valstu politiskās un ekonomiskās nestabilitātes. Tās valstis, kuras vēl nesen guva labumu no ļoti augstām izejvielu cenām, var ciest, kad cenas kritīs. Runa ir par tādām precēm kā nafta, metāli un derīgie izrakteņi. Ievērības cienīgs ir tas apstāklis, ka pagājušā gada dominējošā tendence – nacionalizēt dabas resursus, kamēr izejvielu cenas turpina augt, - šobrīd noteikti joprojām samazinās,” turpina N. Kukuškina.Pārvietošanās uz viduPar pagājušā gada pasaules riska līmeņa pieauguma atspoguļojumu kļuvusi ievērojamā zema riska līmeņa zonas pārvietošanās uz vidēji zema riska līmeņa pusi. Sešas Austrumeiropas valstis – Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Slovākija, Slovēnija, kā arī Grieķija un Īslande ir pasliktinājušas savas pozīcijas, pārejot augstāka riska līmeņa zonā.Tai pat laikā četras valstis, kas pirms tam atradās augsta riska zonā, - Malāvija, Moldova, Sīrija un Turkmenistāna – uzlabojušas savu statusu, pārvietojoties uz vidēji augsta riska zonu. Starp valstīm, kuru riska līmenis ir samazinājies, atrodas arī Alžīrija, Benina, Kamerūna, Kolumbija, Kuveita, Lesoto, Lībija, Maroka, Tunisija.To valstu sarakstā, kuras tika pārceltas augstākā riska līmeņa zonā, ietilpst arī Malaizija, Taizeme un Mauritānija.„Mums ir darīšana ar daudzu kompāniju un nozaru nenoteikto nākotni. Nav skaidrs, kā galu galā izvērsīsies dažas problēmas, piemēram, tā pati izejvielu krīze. Mēs izjūtam kolosālu intereses pieaugumu no uzņēmumiem, kas vēlas apdrošināties pret politiskajiem riskiem. Atliek vien vērot, kā izmainīsies pieprasījums pēc šī apdrošināšanas veida kredītu krīzes ietekmē, kuras rezultātā mainīsies arī pasaules tirdzniecības un investīciju apjoms. Tai laikā, kad turpinās mainīties pasaules biznesa vide, Aon Politisko risku karte nodrošina mūsu klientiem atbilstošus analītiskos instrumentus, kas ļauj novērtēt dažādas sekas un noteikt, kā tās var ietekmēt uzņēmējdarbības ilgtspējīgu izaugsmi, nepārtrauktību un rentabilitāti,” rezumēja Aon vadītāja Ņina Kukuškina.*Politisko risku karte 2009.gadamKompānija Aon ir izvērtējusi politiskos un ekonomiskos riskus 209 valstīs un teritorijās, izmērot šādus riskus: valūtas nekonvertējamība un naudas līdzekļu pārvedumi; streiki, protesti un sabiedriskās nekārtības; kari, terorisms; maksājumu neizpilde no valsts puses, politiska iejaukšanās; piegādes kanālu iziršana, riski, kas saistīti ar tirgus likumdošanu un regulēšanu. Katrā valstī risks tiek raksturots pēc šādas skalas: zems, zemāks par vidējo, vidējs, vidēji augsts, augsts vai ļoti augsts. Par valsti ar paaugstinātu risku tiek uzskatīta ikviena valsts, ja tās risks novērtēts zemāks par vidējo, vidējs, virs vidējā, augsts vai ļoti augsts. Valsts ar paaugstinātu risku ir jebkura valsts, ja tās risks tiek novērtēts kā vidēji zems, vidējs, virs vidējā, augsts vai ļoti augsts.
Veiktās izpētes rezultāti detalizētāk atspoguļoti Politisko risku kartē 2009, kuru sagatavojis Aon Risk Services sadarbībā ar konsultāciju firmu Oxford Analytica. Analītiskos aprēķinus, kuri ļauj veikt neatkarīgu vērtējumu attiecībā uz ģeopolitiskajiem riskiem, firmai Oxford Analytica veica plašs ekspertu tīkls, kas ietver vairāk nekā 1 000 speciālistu. To skaitā ietilpst pieredzējušākie Oksfordas universitātes pasniedzēji, kā arī to kolēģi no lielajiem zinātniski-pētnieciskajiem institūtiem visā pasaulē.
Aon Risk Services (Aon korporācijas apakšstruktūra) katru gadu publicē Politisko risku karti. Vairāk kā 400 speciālistu 60 birojos visā pasaulē, sākot ar 1912.gadu, Aon piedāvā preču kredītu un politisko risku apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī tādas konsultācijas kā konkrētās valsts risku audits.
Par kompāniju Aon
Aon Latvia ietilpst Aon Corporation (NYSE:AOC), kas ir pasaules līderis risku vadības, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru pakalpojumu un konsultāciju par personāla vadību sniegšanas sfērā. 36 tūktoši Aon profesionāļu visā pasaulē nodrošina saviem klientiem inovatīvu un efektīvu pieeju risku vadībā un lēmumos, kuri vērsti uz produktīvu personāla darbu. Kompānijas plašie resursi, nozares zināšanas un tehniskā pieredze vietējos tirgos ir pieejamas, pateicoties 500 birojiem vairāk nekā 120 pasaules valstīs. Aon tika nosaukta par pasaulē labāko brokeri 2008. gada apdrošināšanas pētījumā, kuru veica žurnāls Euromoney. Tāpat 2008. gadā Aon ieņēma pirmo vietu pasaulē lielāko apdrošināšanas brokeru reitingā, kuru sastāda žurnāls Business Insurance un kurš balstās uz brokeru ieņēmumu summām no pārapdrošināšanas operācijām un apdrošināšanas veidiem, kas paredzēti juridiskām personām un privātpersonām. Pēc konsultāciju kompānijas A.M. Best datiem, 2007. un 2008. gadā pēc brokeru ieņēmumu summas Aon ierindojās pirmajā vietā starp pasaules apdrošināšanas brokeriem. Savukārt Business Insurance 2007. un 2008. gadā veiktajā aptaujā lasītāji to nosaukuši par labāko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku, labāko konsultāciju firmu darbinieku motivācijas jautājumos. Sīkāka informācija par Aon: www.aon.com
Papildu informācija:
Ņina Kukuškina, apdrošināšanas brokeru un risku vadības konsultantu uzņēmuma Aon Latvia vadītāja
Tālr.: 67892551;
E-pasts: [email protected]