"Līdzekļu bloķēšana radās vēlāk, un bija pietiekams pamats uzskatīt, ka tā nepieciešama ļoti īslaicīgi un bankas līdzekļi ir drošībā," norādīja Priedītis.
Iepriekš jau rakstīts, ka Krājbanka atvēra korespondētājkontus četrās mazās, Krājbankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam pretimnākošās bankās. Tur pārskaitīja 110 miljonus latu. 2011.gada vasarā Priedītis deva rīkojumu šo naudu apķīlāt. Nauda kontos palika, un, iespējams, izmaiņas neviens nebūtu pamanījis. Taču pērn novembrī Snoras bankai radās problēmas un iedzīvotāji sāka no Krājbankas izņemt noguldījumus.
Naudas aizplūšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pamanījusi nejauši. Vienam no depozītiem Krievijas bankā beigu termiņš iestājies 17.novembrī. FKTK lūdza naudu pārskaitīt un saņēma atteikumu, jo nauda bija ieķīlāta.
18.novembrī Antonovs FKTK solījis naudu atgūt. Baņķieris skaidroja, ka viņam no Krājbankas vajadzējis aizņemties. Aizņēmumu viņš solīja atdot, tiklīdz dabūšot naudu no bankas Šveicē - 50 miljonus latu. Pie tiem viņš tobrīd nevarēja piekļūt, jo 17.novembrī Lietuvas varasiestādes Šveices kontam bija uzlikušas arestu.
Priedītis uzsvēra, ka FKTK nekad iepriekš netika konstatējusi to, ka Krājbankas līdzīpašnieks Antonovs no bankas "izpumpē" naudu. Šādas informācijas nebija arī Krājbankas valdei.
Jau ziņots, ka FKTK jau pirms diviem gadiem konstatēja, ka Krājbanka bez pienācīga nodrošinājuma izsniegusi kredītos nerezidentiem aptuveni 40 miljonus latu. Bija aizdomas, ka kredītu saņēmēji ir saistīti ar Antonovu. Kopš tā laika bankai tika noteikts aizliegums izsniegt kredītus nerezidentiem. "Nerezidentiem izsniegtos kredītus bez FKTK vērtēja arī Krājbankas ārējais audits, kurš norādīja, ka kredīti ir pietiekami nodrošināti un bankas veiktie uzkrājumi pilnībā atbilst kredītu un to nodrošinājumu kvalitātei. FKTK vienkārši pieprasīja no Krājbankas mātesbankas papildus garantijas minēto kredītu nodrošināšanai, kas tika arī sniegtas. Šādu garantiju sniegšana par savu meitasbanku darbību ir normāla banku prakse, un nekā ārkārtēja šādā situācijā nav," skaidroja Priedītis.
Jau ziņots, ka 2011.gada 21.novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu. Tiesa par Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.
Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu KPMG Baltics, bet kā Krājbankas pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.
KPMG Baltics līdz 23.janvārim jāizvērtē, vai iespējama maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka sanācija vai arī tiks sākta bankas bankrota procedūra.
Bijušais AS Latvijas Krājbanka prezidents Priedītis 2011.gada 25.novembrī no Gaiļezera slimnīcas konvojēts uz Olaines cietuma slimnīcu. Priedītis ārstniecības iestādē nonāca, pirms tiesa lēma viņam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.
2011.gada 21.novembrī, kad Priedītis vērsās Valsts policijā (VP) ar iesniegumu, viņš izmeklētājiem pauda gatavību sadarboties, atzina savu vainu un nožēloja izdarīto. Policija sāka kriminālprocesu. Priedītis tajā tika atzīts par aizdomās turēto, un sākotnēji policija viņam kā drošības līdzekli piemēroja aizliegumu izbraukt no valsts.
Tās pašas dienas vakarā Priedītis tika aizturēts un izmeklētāji norādīja uz nepieciešamību viņu apcietināt, skaidrojot, ka bankas prezidents ir pārkāpis sākotnēji piemēroto drošības līdzekli. Priedītis joprojām atrodas Olaines cietuma slimnīcā.