Šā gada 10. oktobrī Rīgas dome noslēdza līgumu par universālā termiņnoguldījuma desmit miljonu latu apmērā noguldīšanu Krājbankā. Pamatojoties uz līgumu, Rīgas domei bija tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa, attiecīgi par to paziņojot septiņas dienas iepriekš.
2011.gada 17.novembrī Rīgas dome nosūtīja Latvijas Krājbankai brīdinājumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un noguldījuma atmaksu. Banka 2011. gada 23. novembrī izbeidza līgumu, ieskaitot noguldījuma summu Latvijas Krājbankas kontā. 24. novembrī Rīgas dome vērsās Latvijas Krājbankas klientu apkalpošanas centrā ar lūgumu izmaksāt noguldījumu un saņēma atteikumu.
2011. gada 25. novembrī Rīgas dome vērsās Krājbankā ar pretenziju – pirmstiesas brīdinājumu, norādot, ka, ja parāds netiks nomaksāts pilnā apmērā līdz 2011. gada 30. novembrim, tad Rīgas dome 2011.gada 1. decembrī veiks turpmākās darbības atbilstoši Kredītiestāžu likuma 143.panta 1. punktam, tas ir, nosūtīs brīdinājumu par maksātnespējas procesa iesniegšanu.
Tā kā Latvijas Krājbanka uz pretenziju nereaģēja un parādu neatmaksāja, Rīgas dome 2011. gada 1. decembrī iesniedza brīdinājumu, kurā norādīja, ka, ja parāds netiks nomaksāts pilnā apmērā līdz 2011. gada 5. decembrim, tad, atbilstoši Kredītiestāžu likuma 146.panta pirmajai daļai, Finanšu departaments 2011.gada 6. decembrī iesniegs Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) pieteikumu maksātnespējas procesa ierosināšanu.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbanka nav reaģējusi ne uz pretenziju, ne uz brīdinājumu un parādu nav atmaksājusi, ir konstatējams Kredītiestāžu likuma 143.panta pirmā punkta nosacījums, ka piecu dienu laikā pēc tam, kad kreditors kredītiestādei iesniedzis pretenziju, prasījums nav ne apmierināts, ne celti iebildumi pret to, un pēc šā termiņa izbeigšanās kreditors savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu rakstveidā darījis zināmu kredītiestādei vismaz trīs dienas pirms tā iesniegšanas, turklāt kredītiestāde nav varējusi parādu nokārtot arī šajā termiņā. Bez tam Krājbankas pārvaldnieks publiskā telpā ir paziņojis par bankas faktisko maksātnespēju – šāds paziņojums ir vērtējams kā kredītiestādes paziņojums saskaņā ar šī paša likuma 143.panta otro punktu.
Līdz ar to ir konstatējama Kredītiestāžu likuma 143.panta pirmā punktā noteiktā maksātnespējas pazīme, ir pamats iesniegt pieteikumu par bankas maksātnespējas procesa ierosināšanu un pasludināšanu par maksātnespējīgu.
Tā kā FKTK atteicās iesniegt maksātnespējas pieteikumu, savukārt publiskā telpā ir informācija, ka FKTK pieteikums vismaz divas reizes ir atstāts bez virzības, Rīgas domes tomēr uzskata, ka ir lietderīgi iesniegt maksātnespējas pieteikumu, lai varētu ierosināt bankas maksātnespēju, jo tikai ar maksātnespējas procesa ierosināšanu tiek nodrošināts aizliegums rīkoties ar bankas mantu.
Ņemot vērā minētos apstākļus, Rīgas dome Rīgas apgabaltiesai iesniegtajā pieteikumā lūdz ierosināt AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesu, pasludināt Krājbanku par maksātnespējīgu un par maksātnespējas iestāšanās datumu noteikt 2011. gada 21. novembri, tas ir, datumu, kad tika faktiski apturēta bankas darbība, bet ne vēlāku kā 2011. gada no 22. novembri, jeb datumu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņoja par noguldījumu nepieejamību, kas norāda uz bankas faktisko maksātnespēju.