"Ikmēneša maksājumi ir divkāršojušies," stāsta P.Mihalovics. "Es gribēju iet pensijā, bet tagad man ir jāstrādā, jo citādi mēs nevarētu atļauties dzīvot pat salīdzinoši sliktos apstākļos." Jauno Eiropas valstu valūtām vājinoties, viņa un citu cilvēku ņemtie kredīti ārvalstu valūtās, piemēram, Šveices frankos, eiro un jenās, draud izraisīt bankrotus. Pieaugot arī bezdarbam, ar lielāku risku un spiedienu nākas saskarties jaunās Eiropas valstu bankām un to īpašniekiem rietumvalstīs. Starptautisko norēķinu bankas publiskotie dati rāda, ka kopējā Austrijas bankām piederošo jaunās Eiropas valstu banku daļu vērtība ir 277,6 miljardi ASV dolāru jeb nepilni 75% no Austrijas iekšzemes kopprodukta (IK). Zviedrijā, kuras bankām klienti lielākoties ir Baltijas valstīs, vērtība sasniedz 23% no IK, bet Nīderlandei, kas pārsvarā aizdod Polijai, Krievijai un Rumānijai, šis skaitlis ir tikai mazliet zem 16%.Paši aizņemas Austrijas, Itālijas, Vācijas un citu Rietumeiropas valstu bankas ir nopirkušas lielāko daļu jaunās Eiropas banku. Līdz nesenam laikam to uzskatīja teju par svētību, kas pasargā reģionu no pēkšņas investoru aizbēgšanas. Taču tagad reģionā dominējošās bankas — galvenokārt Itālijas UniCredit, kā arī Austrijas Raiffeiesen International un Erste Group Bank — pašas cieš grūtus laikus, un paļaušanās uz tām jaunajās valstīs var izraisīt kredītu krīzi. Ungārijā, kuras ekonomiku oktobrī paglāba tikai 25,1 miljardu ASV dolāru vērtais SVF aizdevums, aizvien vairāk cilvēkiem ir grūtības atmaksāt savus aizdevumus. Raiffeisen Ungārijas nodaļas un Ungārijas banku asociācijas vadītājs Pēters Felkšuti ir pārliecināts, ka mājsaimniecību stāvokļa pasliktināšanās bija nenovēršama līdz ar recesijas pastiprināšanos un valūtas vājināšanos. Austrijas Raiffeisen International īpašnieki Raiffeisen Zentralbank nesen prasīja 1,75 miljardu eiro valsts palīdzību, kas ļautu tai pārciest kredītu krīzi. ASV krīze neatkārtošoties Pagaidām analītiķi norāda, ka stingrākie aizņemšanās nosacījumi un relatīvi mazākie aizņēmumu apjomi ASV tipa kredītu krīzes atkārtošanos Austrumeiropā padara mazticamu. "Ja Rietumeiropas valdības atsakās ļaut apdraudētajām bankām atbalstīt meitasuzņēmumus, vietējās bankas būs jāatbalsta pašām Austrumeiropas valstu valdībām," saka Goldman Sachs analītiķis Rorijs Makfarkuhars. Slovākijas bankas — tur lielākās pieder Erste, Intesa un Raiffeisen — nesen paziņoja, ka nav bijusi novērojama strauja aizņēmumu portfeļa pasliktināšanās, taču valdība plāno palīdzēt segt aizņēmumus cilvēkiem, kuri krīzes dēļ zaudējuši darbu.
Rietumeiropas nodokļu maksātāji cieš jauno valstu aizdevumu dēļ
Kad krīze tikko sākās, Pēters Mihalovics gatavojās doties pensijā. Viņš ignorēja brīdinājumus par aizņemšanos citvalstu valūtā, izvēloties šķietami drošu un lētu ceļu uz dzīvi, kuru viņš citādi nebūtu varējis atļauties. Tagad 59 gadus vecais vīrietis visiem spēkiem cenšas saglabāt tālbraucēja darbu, lai nomaksātu Šveices frankos paņemto aizņēmumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.