Pēc aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji, kas veido uzkrājumus, lielākoties tiem atvēlot 5-10% no ikmēneša ienākumiem. 30% respondentu uzkrājumu vajadzībām atvēl 5% no ikmēneša ienākumiem, savukārt 19%, domājot par savu un ģimenes drošību nākotnē, ik mēnesi atvēl 10% no ienākumiem. Vairāk par 25% atvēl 3% iedzīvotāju, lielākoties vīrieši.
Kopumā dzīvības apdrošināšana minēta visbiežāk - 26% - kā veids, kuru iedzīvotāji izmanto, lai aizsargātu savu un ģimenes nākotni, ja notiek kaut kas neparedzēts. Savukārt 20% norāda, ka ir iegādājušies kaut ko vērtīgu, ar domu, ka nepieciešamības gadījumā to varēs pārdot.
"Hansabankas" preses sekretārs Ivars Svilāns aģentūrai BNS norādīja, ka aptaujā rīdzinieki visbiežāk stāstīja, ka ir nopirkuši kaut ko vērtīgu, savukārt citu pilsētu un lauku iedzīvotājiem, domājot par drošu nākotni, vispieņemamākā šķitusi dzīvības apdrošināšanas izmantošana.
Viņš klāstīja, ka būtiski arī atšķiras vīriešu un sieviešu izvēle, kā pasargāt ģimeni, ja notiek kaut kas neparedzēts. Sievietes visbiežāk izvēlas dzīvības apdrošināšanu - 30%, savukārt vīrieši veido nelielus uzkrājumus skaidrā naudā - 31% vai iegādājas kaut ko vērtīgu - 26%. Banku piedāvātās iespējas krāt vienlīdz aktīvi izmanto abi dzimumi - sievietes 15% un vīrieši 16%.
Domājot par drošību un nākotni, neņemot vērā savu pašreizējo situāciju un iespējas, augstāk tiek vērtēta īpašumu drošība, par mazāk svarīgiem uzskatot naudas uzrājumus, veselības un dzīvības apdrošināšanu, secināts pētījumā. Kā vissvarīgāko aspektu respondenti minējuši nekustamā īpašuma apdrošināšanu - 61% un drošu mājokli (signalizācija, dūmu detektori, dzelzs durvis u.c.) - 45%, automašīnas apdrošināšanu - 43%, veselības un dzīvības apdrošināšanu - 35% un noguldījumus bankā vai uzkrājumus skaidrā naudā - 19%.
"Hansabankas" un "OMD Latvija" aptauja tika veikta no 16. līdz 22.jūlijam, un tajā piedalījās 990 respondentu.