Rīgas Kinostudijas paziņojums par LR Kultūras ministrijas izplatīto informāciju

Lai atspēkotu medijos izskanējušo maldīgo informāciju, kā arī ņemot vērā lietas nozīmīgumu, A/S „Rīgas Kinostudija” ir spiesta sniegt juridiski argumentētu situācijas skaidrojumu, kā arī tās hronoloģisko attīstību. 1) 1964. gada 1. jūnijā stājās spēkā Latvijas PSR civilkodekss, pieņemts 1963. gada 27. decembrī, kura 4. sadaļa „Autortiesības” Latvijas teritorijā bija spēkā līdz 1993. gada 15. maijam. Saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa 510. pantu, autortiesības uz kinofilmu vai televīzijas filmu pieder uzņēmumam kas to uzņēmis – tātad Rīgas Kinostudijai. Saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa 519. pantu, juridisko personu autortiesības ir spēkā bez termiņa. Ja juridiska persona izbeidzas reorganizācijas kārtībā tai piederošās autortiesības pāriet tās tiesību pārņēmējam, bet pēc likvidēšanas – valstij. Jāatzīmē būtisks fakts, ka Valsts uzņēmums „Rīgas Kinostudija” nekad nav likvidēts vai izbeidzies reorganizācijas kārtībā. A/S „Rīgas Kinostudija” ir valsts uzņēmuma Rīgas kinostudija tiesību un pienākumu pārņēmēja. 2) 1993. gada 15. maijā stājās spēkā Latvijas Republikas likums „Par autortiesībām un blakustiesībām”. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1993. gada 11. maija lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās kārtību 4. punktu par spēku zaudējušu tika atzīta Latvijas PSR civilkodeksa 4. sadaļa „Autortiesības”. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1993. gada 11. maija lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās kārtību 2. punktu, saistību tiesiskās attiecības, kas uz likuma vai darījuma vai neatļautas darbības rezultātā radušās pirms 1993. gada 15. maija, apspriežamas saskaņā ar tiem likumiem, kas bija spēkā līdz 1993. gada 14. maijam, ciktāl likums nenosaka citādi. Autortiesības uz Latvijas PSR civilkodeksa 4. sadaļas darbības laikā Valsts Rīgas Kinostudijā uzņemtajām filmām pieder A/S „Rīgas Kinostudija” uz likuma pamata. 3) 2007. gada 19. septembrī A/S „Rīgas Kinostudija” nosūtīja LR Kultūras ministrijai vēstuli, kurā detalizēti tika norādīts augstāk iztirzātais autortiesību piederības juridiskais pamats. Pēc LR Kultūras ministrijas atbildes, kurā tā norādīja, ka tai nav iespējams atzīt trešo personu tiesības vai intereses attiecībā uz Valsts Rīgas Kinostudijā radītajām filmām, A/S „Rīgas Kinostudija” 2007. gada 17. oktobrī LR Kultūras ministrijai nosūtīja vēl vienu vēstuli, kurā tika norādīts, ka A/S „Rīgas Kinostudija” nav lūgusi LR Kultūras ministriju atzīt trešo personu tiesības vai intereses attiecībā uz Valsts Rīgas Kinostudijā radītajām filmām. Tādejādi A/S „Rīgas Kinostudija” nevar uzņemties atbildību par LR Ministru Kabineta rīkojumiem un lēmumiem, kuri nav saskaņoti ar A/S „Rīgas Kinostudija” un par kuriem tā absurdā kārtā uzzina tikai no masu saziņas līdzekļiem. 4) 2007. gada 17. oktobrī A/S „Rīgas Kinostudija” pārsūtīja saraksti ar LR Kultūras ministriju LR Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, pavadvēstulē norādot, ka lēmumi par jebkādām darbībām ar autortiesībām uz visām periodā no 1964. gada 1. jūnija līdz 1993. gada 15. maijam Rīgas kinostudijas uzņemtajām filmām ir tikai šo autortiesību īpašnieka A/S „Rīgas Kinostudija” kompetencē. Pamatojoties uz augstāk norādīto, aģenta līgums ar Dānijas Karalistes sabiedrību Voxell Aps par A/S „Rīgas Kinostudija” autortiesību realizāciju laika posmā līdz 2009. gada 30. jūnijam ir noslēgts likumīgi, un šajā sakarā izplatītajā LR Kultūras ministrijas paziņojumā ietvertā informācija ir nepatiesa. Papildinformācija:  Vents Horsts, A/S “Rīgas Kinostudija” valdes priekšsēdētājs tālrunis 6 7790303, fakss 67553850, e-pasts: [email protected]