"Manuprāt, šobrīd ekonomika lēnām, lēnām atdziest, un nebūtu pamatotas nekādas izmaiņas ne nodokļu likumdošanā, ne arī kāds citas izmaiņas, kas saistītas ar kreditēšanas tempu samazināšanu," sacīja Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka vienīgās izmaiņas, kuras varētu būt vajadzīgas, ir eksporta un konkurētspējas veicināšana, kā arī konkurences celšana Latvijas iekšējā tirgū, lai uzņēmējiem nebūtu iespējas uzņēmējiem diktēt savas cenas, bet būtu lielāka konkurence Latvijas veikalu starpā.
Rimšēvičs atzina, ka pagājušais gads ir vērtējams kā izaicinājuma un labas skolas gads, jo iedzīvotāji pirmoreiz saprata, ka strauja izaugsme nenozīmē kaut ko labu un perspektīvu, bet svarīga ir ilgtermiņā stabila izaugsme.
Viņš norādīja, ka arī šis gads būs izaicinājumiem pilns, jo Latvijas ekonomika lēnām sāk atdzist, un ir svarīgi, lai "mēs nesasniegtu kādu jau sasaluma temperatūru" un ekonomiku nepāratdzesētu. Rimšēvičs atzina, ka šogad Latvijas politiķiem, ekspertiem un banķieriem būs jāizveido "mīkstās piezemēšanās tepiķis, lai mēs varētu lēni, plūstoši nosēsties, lai šī ekonomika nepiedzīvotu nekādus smaguma un satricinājuma punktus".
LB prezidents pauda pārliecību, ka Ivara Godmaņa vadītā valdība pieliks visas pūles, lai Latvijas ekonomika nepiedzīvotu satricinājumus.
Aģentūra BNS jau rakstīja, lai bremzētu inflāciju, valdība maijā apstiprināja inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz izmaiņas kreditēšanas politikā, nekustamo īpašumu jomā, kā arī nodokļu politikā. Lielākā daļa no šā inflācijas apkarošanas plāna ietvaros tapušajiem likumu grozījumiem stājās spēkā jūnija sākumā vai jūlijā.