Viņš skaidroja, ka 2,3 miljardus latu lielais parāds ir jāpārfinansē 2014. un 2015.gadā un esot svarīgi, kādas būšot procentlikmes - vai no 2% līdz 2,5% vai no 5 līdz 5,5%. Starpība desmit gados esot gandrīz miljards latu. Pie sliktākām procentlikmēm ik gadu procentos būs jāizmaksā 100 miljoni latu.
Ieviešot eiro, parāda apkalpošana būšot būtiski lētāka.
Rimšēvičs arī noraidīja izskanējušo informācija, ka Latvijai, ieviešot eiro, būs jāmaksā citu valstu stabilizācijas fondā miljardiem latu. Patiesībā Latvijai ik gadu būšot jāmaksā 30 miljoni latu piecus gadus jeb kopā 150 miljonus latu fondā jeb patstāvīgi funkcionējošā glābšanas sistēmā. Latvija kļūtu par šī fonda līdzīpašnieci, valsts īpašumā būtu kapitāldaļas, un tā saņemtu dividendes. Aizņēmējiem savukārt būtu pienākums naudu atdot pat pēc savas maksātnespējas. Latvija iegūtu uzkrājošās apdrošināšanas polisi. Tas nozīmē, ka Latvija varētu izdevīgāk aizņemties un nodrošinātu investīcijas, skaidroja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas vadītājs uzskata, ka situācija, lai Latvija 2013.gada vidū tiktu uzaicinātu iestāties eiro zonā, ir tik reāla kā nekad iepriekš. Prognozes liecinot, ka inflācija mazināsies un varēs izpildīt Māstrihtas kritēriju, arī budžets tiek veidots ar pieļaujamo deficīta normu - 2,5%.