"Es domāju, ka mēs esam pārāk lieli pesimisti. Protams, ir bijusi pieļauta nopietna kļūda, varbūt pat sistēmas izveidē. Eiro zonai bija konkrēti norādījumi un kritēriji, ko valstīm iestājoties vajadzēja izpildīt, bet pēc tam nebija kārtīgas uzraudzības un kontroles mehānisma. Jaunais līgums, ko 1.martā parakstīs 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, nākotnē novērš šādu precedentu atkārtošanos. Latvija ar savu pieredzi tagad var skatīties ar neizpratni, ka daudzas problēmas Grieķijā netiek risinātas tā, kā vajadzētu. Mums bija ļoti skarbi taupības pasākumi, cilvēki cieta. Bet Grieķijā vēl tagad diskutē par 13. un pat 14.algas samazināšanu un uzskata to par nacionālu traģēdiju," teica Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka, ja arī Grieķijas parlaments un valdība nerīkosies, eiro zona izdzīvos. "To veido lielas un spēcīgas ekonomikas. Pat, ja ir īslaicīgas grūtības, tomēr Francija, Vācija, Itālija, Austrija, Somija ir ļoti spēcīgas un turpinās attīstīties vienotā valūtā, kas ļoti atvieglo ekonomisko darbību. Ja Grieķija nespēs pildīt pasākumus, ko ir uzņēmusies, tas nebūs jautājums par eiro zonu, bet gan par Grieķijas palikšanu tajā, kas viņiem pašiem būs jāizlemj," teica ārlietu ministrs.
"Es gribētu cerēt, ka Latvija pievienosies eiro zonai, kas atvieglos uzņēmējdarbību. 71% mūsu eksporta ir uz ES, turklāt lats ir piesaistīts eiro. Tāpēc mēs esam ieinteresēti, lai eiro zona pēc iespējas ātrāk izķepurojas un attīstās. Dati rāda, ka pērn iekšzemes kopprodukts nav krities, tas ir pat audzis. Es esmu optimists un uzskatu, ka ieinteresētība turpināt šo projektu ir lielāka nekā skepse, kas ik pa brīdim parādās," teica Rinkēvičs.