"Manuprāt, uzbrukumi eiro ir vāji maskēts anglosakšu spekulantu rekets, lai iedzīvotos uz veselīgas un spēcīgas eirozonas ekonomikas rēķina, novēršot uzmanību no ļoti nopietnām ilgtermiņa strukturālām problēmām ASV un Lielbritānijas ekonomikās, to pašreizējā vājuma, kā arī fakta, ka tieši anglosakšu spekulatīvā finanšu kapitāla destruktīvā un nekontrolētā plosīšanās pēdējos 20 gados padarījusi šo globālo krīzi tik dziļu un sāpīgu," akcentē eksperts.
Viņš analizē pasaules attīstību un uzsver, ka to nosaka piecu lielo civilizāciju mijiedarbība. Pirmā ir Rietumu civilizācija - Eiropa, Amerikas kontinents; otrā - Austrumu, Ķīnas Vidus impērijas ietekmē izveidojusies civilizācija; trešā - Indijas, hinduisma civilizācija; ceturtā - arābu, islāma civilizācija; piektā - Āfrikas civilizācija.
"Rietumu civilizācija kopumā veiksmīgi attīstījusies 3000 gadu, pie tam tuvākie 500 gadi izrādījušies īpaši labi, tostarp pēdējie 200 - vienkārši lieliski, taču aizvadītajos 100 gados caur diviem pasaules kariem un iekšējām cīņām esam sasnieguši pašapmierinātības, apjukuma un varenības robežas. Vispārējā attīstība vairs nav tikai Rietumu civilizācijas iekšēja lieta, kur pārējai pasaulei pieder statistu loma," akcentē Rungainis.
21.gadsimts ir Klusā okeāna gadsimts - tāpat kā 20.gadsimts aizritēja Atlantijas okeāna zīmē, uzskata investīciju baņķieris.
Viņš norāda, ka vēl viens būtisks faktors ir zinātniski tehniskā revolūcija. Pasaule padziļināti attīstījusi tehnoloģijas, kas balstās uz 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā izdarītajiem fundamentālās zinātnes atklājumiem un kas sāka veidoties 20.gadsimta 30.-50.gados.
"No principiāli jaunu tehnoloģiju attīstības viedokļa mēs atrodamies tā saucamajā Kondratjeva ziemā, kad iepriekšējā industriālā revolūcija zaudējusi elpu, bet jaunā vēl nav sasniegusi stadiju, kas palīdzētu ievērojami uzlabot darba ražīgumu. Ar esošajām komerciālajām tehnoloģijām cilvēce kopumā nevar nodrošināt kopproduktu un tā pieaugumu, lai garantētu dzīves kvalitātes pieaugumu visiem," skaidro Rungainis.
Līdz ar to dzīves līmenis ASV un citās pārtikušajās valstīs stagnē un par realitāti kļūst situācija, ka nākamo paaudžu labklājība kopumā to dzīves laikā pazemināsies.
Būtisks aspekts ir arī tas, ka lielākā daļa Rietumu pasaules nonākusi milzīgos parādos, līdz ar to būtiska daļa no budžetiem jātērē ienākumu procentu maksājumiem un parādu dzēšanai, kas nozīmē, ka samazinās līdzekļu daudzums tekošajam patēriņam gan mājsaimniecību, gan valstu līmenī. Līdztekus parādiem valstis uzņēmušās arī neizpildāmas saistības pensiju, veselības aizsardzības un sabiedrisko pakalpojumu jomā.
Arī demogrāfiskās situācijas perspektīvas lielākajā daļā Rietumvalstu ir negatīvas: arvien mazākam strādājošo skaitam jāuztur arvien lielāks nestrādājošo skaits, arvien lielāki kļūst izdevumi medicīnai. Lielākā daļa attīstības valstu nav paspējušas uzbūvēt sabalansētas ekonomikas - tās darbojas vai nu kā resursu piedēkļi, vai ārpakalpojumu un ārražošanas nodrošinātāji attīstītajām valstīm.
Lai Rietumi samazinātu savus parādus, jānorisinās vai nu ilgstošai stagnācijai ar mokošu parādu nomaksu, vai nu Rietumu valūtu relatīvai devalvācijai attiecībā pret attīstības valstu valūtām, vai arī straujam darba ražīguma pieaugumam jaunās industriālās revolūcijas ietvaros.
Turklāt Rietumu civilizācija nav viendabīga un vienota. Mūsu civilizācijas priekšgalā pēdējos 2000 gados viena otru nomainījušas Romas impērija, Austrumromas impērija, Itālija, Spānija, Holande, Francija, Britu impērija un ASV.
"Tomēr šobrīd Eiropa faktiski ir lielākā, ietekmīgākā, bagātākā, attīstītākā ekonomiskā vienība pasaulē. Jaunajai sirmajai māmuļai Eiropai, kas zināmā mērā ir ceturtā Romas impērija, būtu jānostājas Rietumu pasaules priekšgalā," akcentē eksperts.
Viņš uzsver, ka Rietumu pasauli vieno izcelšanās no Eiropas civilizācijas, bet to dala savstarpēja sāncensība un neuzticība trīs lielo grupu - anglosakšu, kontinentāļu un latīņu - starpā.
"Anglosakšu valstis un ekonomikas zaudē savu relatīvo ekonomisko un tehnoloģisko ietekmi (Rietumu pasaules ietvaros - tieši kontinentālo un latīņu valstu grupai) un arvien lielākā mērā koncentrējas uz savas ietekmes projicēšanu, izmantojot militāro un finanšu kapitāla ietekmi, kuras pamatā - esošais, rūdītais militārais potenciāls, kā arī dolāra un sterliņa mārciņas rezerves valūtu statuss. Pēdējo 20 gadu laikā anglosakšu iemānītā neierobežotā kapitāla tirgu liberalizācija ir radījusi tieši lieliem anglosakšu finanšu spēlētājiem unikālas iespējas globālai spekulācijai - gan ar finanšu, gan enerģijas, gan pārtikas, gan nekustamā īpašuma, gan dabas resursu, gan ar dažāda veida atvasinātajiem instrumentiem un aktīviem," situāciju raksturo Rungainis.
Turklāt lielākā daļa no šīs kapitāla aktivitātes ne vien nav produktīva, bet rada kaitējumu, sadārdzinot resursus, nepareizi nocenojot aktīvus, izvietojot un pielietojot kapitālu, veidojot burbuļus, radot un pastiprinot krīzes.