Protams, cenu izmaiņa mūs ietekmē, jo sastādot budžetu, nevaram paredzēt degvielas pieaugumu, kas nozīmē, ka vēlāk starpību apmaksājam no iekšējām rezervēm, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šembele.
Viņa gan norāda, ka uz izsaukumiem taupīts degvielai netiekot. Tā vietā tiek pārkatīts degvielas lietojums administratīvajiem braucieniem, elektrības patēriņš un kancelejas preču iegāde, jo tādām izmaksām atteikties var, no braukšanas uz izsaukumiem gan nē.
Tiešas izmaiņas neizjūt arī sabiedriskā transporta pasažieri - biļešu cenas nesvārstās līdz ar degvielas cenu pieaugumu, taču pēc kāda laika mainīties var gan braukšanas maršrutu skaits, gan to biežums, ko kontrolē valsts iestādes. Pašažieru pārvadātāji tikai izpilda valsts pasūtījumus, saņemot kompensācijas par starpību, kas rodas no izmaksām noņemot biļešu cenas. "Starpība tikai turpina pieaugt un tas, protams, ietekmē visu valsti, jo valstij mums jāmaksā aizvien lielāka kompensācija," norāda Nordeka valdes priekšsēdētājs Sergejs Zabavņikovs.
Viņš stāsta, ka degvielas izmaksas patlaban sastāda aptuveni vienu trešdaļu, no visām izmaksām un šī proporcija, augot degvielas cenai, arī turpina pieaugt. "Maršrutus un to regularitāti visu laiku pārskata Autotransporta direkcija, tam nav regulārs raksturs, bet to drīzāk var vērtēt kā dzīvu organismu," skaidro Nordekas pārstāvis.
Degvielas cenu pieaugumu gan nekā neizjūtot Valsts Policija, apgalvo tās sabiedrisko attiecību speciāliste Lita Juberte. "Mums ir noslēgts līgums ar uzņēmumu East-West Transit par noteiktu degvielas daudzumu, ko saņem katra VP nodaļa. Tie lilumi ir atšķirīgi Rīgā un dažādos rajonos. Līdz ar to mēs neesam nekādi atkarīgi no degvielas tirgus cenas - saņemam līgumā noslēgto degvielas daudzumu neatkarīgi ne no kādiem citiem apstākļiem."