Kā komisijas sēdē apgalvoja Finanšu ministrijas pārstāvji, tā ir tikai "grāmatvediska operācija", kas neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo deficītu.
Ekonomikas ministrijai uzdots par 20 000 000 latu palielināt Privatizācijas aģentūras pamatkapitālu, kura savukārt šo summu ieguldīs Parex bankas pamatkapitālā. Apropriācijas palielināšanas resursu avots ir uzkrātie procentu ieņēmumi no AS Parex bankas izvietotajiem termiņnoguldījumiem, kuri tiks saņemti virs valsts budžeta ieņēmumu plāna 2011.gadam. Tie pozitīvi ietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo deficītu pēc naudas plūsmas metodoloģijas. Savukārt pēc ESA95 metodoloģijas, ko aprēķinos izmanto Eiropas Komisija, ietekme uz valsts budžeta deficītu būs neitrāla, ņemot vērā, ka uzkrātie procentu ieņēmumi pilnā apjomā tiks novirzīti pamatkapitāla palielināšanai.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, Valsts kases pārstāvis skaidroja, ka šā gada jūnijā Parex bankas pašu kapitāls bija 13 miljoni latu, bet pēc 2-3 mēnešiem tas varētu sasniegt bīstamo piecu miljonu eiro robežu, pēc kuras draud bankas licences zaudēšana. Pēc valdības uzdevuma Finanšu ministrija un Valsts kase meklē alternatīvus risinājumus, viens no kuriem varētu būt arī Parex bankas pārveidošana par nebanku iestādi.