JL deputāts Atis Kampars Saeimas sēdē sacīja, ja likums tiktu grozīts, tad pašvaldībām būtu lielāka atbildība, pildot savas funkcijas, un pašvaldības būtu vairāk ieinteresētas nodokļus iekasēt.
Viņš arī norādīja, ka likuma grozījumi ļautu pašvaldībām izvairīties no līdzekļu sadales pēc politiskiem motīviem un ļautu nepakļauties līdzekļu sadalītāju politiskajai šantāžai.
Apstiprinot grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, pašvaldībām tiktu dota iespēja izvairīties no nepieciešamības katru gadu Finanšu ministrijai lūgt kaut par procentu paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksu apjomu pašvaldību budžetos, skaidroja Kampars un uzsvēra, ka pašvaldībām ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir svarīgs instruments, tāpēc būtu nepieciešams to pašvaldībām piešķirt pilnā apjomā.
Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli nepieciešami, lai pašvaldību ienākumus padarītu neatkarīgus no pašvaldību partejiskās piederības, iepriekš aģentūrai BNS skaidroja frakcijas priekšsēdētājs Arturs Krišjānis Kariņš.
Pēc Kariņa sacītā, patlaban pašvaldības tiek finansētas pēc to partejiskās piederības, kas ir nevienlīdzīgi principi. "Lai pašvaldību iedzīvotāju ikdienas labklājība nebūtu atkarīga no politiskās piederības, pareizāk būtu tos padarīt finansiāli neatkarīgus no partiju iegribām," teica "Jaunā laika" frakcijas vadītājs.
Kariņš atzina, ka šāds likumprojekts var izraisīt diskusijas par valsts budžeta veidošanu nākamajiem gadiem, tomēr viņš uzsvēra, ka šāds likumprojekts risinātu pašvaldību problēmas.
Pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 25% no ienākumiem, kas tiek aplikti ar nodokļiem. Savukārt 79% no ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā, bet 21% - valsts pamatbudžetā.