Tas, vai pērn notikušais darba samaksas pieaugums ļāvis stabilizēties iedzīvotāju pirktspējai, lielā mērā ir atspoguļojies statistikas datos.
Uzreiz jāteic, ka šie dati nav vērtējami kā sevišķi labvēlīgi un norāda uz to, ka par vidējo nopelnīto algu Latvijas iedzīvotāji var atļauties arvien mazāk pirkumu nekā iepriekš. Pēdējā laikā ir visai daudz runāts par algu pieaugumu valstī, taču pēc pēdējā inflācijas lēciena attiecībā uz daudzu pārtikas produktu iegādes iespējām esam atgriezušies vairāk nekā 5–7 gadu senā vai pat vēl senākā pagātnē. Tas arī varētu būt skaidrojums tam, kāpēc pārtikas tirdzniecības apjomi Latvijā sarūk.
Nepielūdzamie skaitļi
Aprēķinus, kas norāda uz iedzīvotāju pirktspēju un reālās algas pieaugumu, veic Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ziņas par reālās neto darba samaksas pārmaiņām pagājušajā gadā ir puslīdz pozitīvas. Saskaņā ar CSP aplēsēm, 2023. gadā vidējā reālā saņemtā neto darba samaksa ir palielinājusies par 2,2%, kas gan neļauj kompensēt 2022. gada kritumu par 8,7%. Taču jāuzsver, ka šie ir tikai
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 24. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00