Savā jaunākajā pārskatā viņi norāda, ka visas Baltijas valstis turpinās ciest no būtiskām nelīdzsvarotībām tautsaimniecībā, taču vissliktākā situācija šajā ziņā saglabāsies Latvijā.
"Tā dēvētās smagās piezemēšanās riski pēdējā laikā sevišķi ir vairojušies Latvijā un mazākā mērā - Igaunijā. Tomēr mēs joprojām uzskatām, ka šajās ekonomikās piepildīsies tā dēvētās mīkstās piezemēšanās scenārijs [kad izaugsmes temps palēnināsies pakāpeniski, nevis strauji, kā tas būtu smagās piezemēšanās variantā]. Lai tā notiktu, ir jāturpina slāpēt kreditēšanas kāpumu, bet Latvijas gadījumā jāpieņem arī fiskālās stabilizācijas pasākumu pakete," sacīts pārskatā.
Tā autori arī secina, ka Baltijā pakāpeniski arvien izteiktāk kļūst redzamas pārmērīgi spraigā iekšzemes patēriņa sekas.
SEB eksperti sagaida, ka Latvijas ekonomikas pieaugums 2008. un 2009.gadā noplaks līdz 6-7% pretstatā šogad prognozētajai 10,5% izaugsmei.
Tomēr pēdējos sešos mēnešos smagā kritiena varbūtība Latvijā ir palielinājusies, bažījas analītiķi, šajā saistībā minot darba algu kāpumu ar gada tempu 30%, kas savukārt izraisa inflācijas lēcienu virs 13% līmeņa.
"Zināmā mērā Latvijas ekonomiku palīdzēs atdzesēt augstākas procentlikmes. Mēs arī sagaidām, ka Latvijas valdība līdz šā gada beigām izstrādās ekonomikas stabilizācijas plānu, kurā līdzās citiem pasākumiem būs paredzēti arī mēri straujā darba algu pieauguma iegrožošanai sabiedriskajā sektorā," raksta pārskata autori.
Viņi arī pauž pārliecību, ka Latvijas nestabilā politiskā situācija, tostarp Aigara Kalvīša valdības demisija, rada tikai minimālus draudus iecerētajiem stingrajiem ekonomikas stabilizācijas pasākumiem.
"Jaunais stabilizācijas plāns [kas sekos pavasarī pieņemtajam inflācijas iegrožošanas plānam], varētu palīdzēt palēnināt likmju pieaugumu īstermiņa aizdevumu tirgū. Tomēr, domājams, ka likmes saglabāsies augstā līmenī saistībā ar ierobežoto likviditāti ekonomikā un nerimstošām bažām par [lata] kursa korekciju," norādīts pārskatā.
Savukārt Igaunijā SEB eksperti nākamajos divos gados paredz izaugsmes tempa aprimumu līdz pat 4-5% pretstatā pērn sasniegtajam 11% pieaugumam.
Lai gan Igaunijā nekustamā īpašuma tirgus atdziest, un iekšzemes kopprodukta izaugsmes temps būtiski palēninājies, inflācija šajā Baltijas valstī turpina uzņemt apgriezienus, kas lielā mērā saistāms ar darba algu pieaugumu, secina SEB.
"Tomēr mēs sagaidām, ka inflācijas pieaugums nākamgad kļūs lēnāks. [Pēdējā laikā] strauji pieaugušais bezdarbs izraisīs mērenāku darba algu kāpuma tempu, savukārt naudas piedāvājuma krass samazinājums remdēs inflāciju," sacīts pārskatā.
Par Lietuvu SEB analītiķi norāda, ka šīs Baltijas valsts ekonomika, kurā līdz šim bijis pieticīgāks attīstības temps nekā Latvijā un Igaunijā, pašlaik ir iegājusi izaugsmes perioda noslēguma fāzē.
Lai gan trešajā ceturksnī Lietuvas iekšzemes kopprodukta pieaugums par 10,8% bija pārsteidzoši straujš, tas pakāpeniski kļūs lēnāks, nākamgad noplokot līdz 6% iepretim šogad gaidāmajiem 8%.
"Lai gan nelīdzsvarotības Lietuvā ir mazāk izteiktas nekā Igaunijā un Latvijā, arī Lietuvā tuvākajos pāris gados saglabāsies problēmas, kas saistītas ar augstu maksājumu konta deficītu un lielu inflāciju," rezumēts pārskatā.