Viņš kritizē valsts rīcību, kas dubultojusi finanšu stabilitātes nodevu un plāno paaugstināt banku maksājumus Noguldījumu garantiju fondā.
Ozols akcentē, ka finanšu stabilitātes nodeva būtu jāieskaita nevis budžetā, bet speciālā fondā, jo patlaban "mēs sevi mānām un apēdam to naudu, kurai jāpalīdz nākotnes problēmu risināšanā".
"Apgalvojums, ka tagad paņemam naudu no bankām stabilizācijai, jo valsts jau daudz ieguldījusi banku sektorā, nestrādā. Ir vienkāršs likums - par to, kas notika vakar, jāaizmirst un jādomā par nākotni," skaidro baņķieris.
Savukārt iecere paaugstināt banku maksājumus Noguldījumu garantiju fondā ir pretrunā ar nepieciešamību ekonomikā nodrošināt lētus kredītresursus. "Es saprotu valdības emocijas, kas redz, ka garantiju fonds pēc Krājbankas notikumiem ir tukšs, taču nedrīkst ar administratīvu lēmumu paņemt un palielināt nodevu divas reizes," uzsver SEB bankas vadītājs.
Ozols arī atzīst, ka pēc notikumiem Krājbankā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pastiprinājusi banku kontroli. Baņķieris aicina ar šiem pasākumiem nepārcensties un īstenot konstruktīvu sadarbību.