"Skaidrojot sabiedrībai pastiprinātas bankas kontroles nepieciešamību, lai novērstu noguldītāju ažiotāžu un jebkādus draudus naudas izzagšanai, FKTK varēja uzreiz nomainīt bankas valdi pret saviem cilvēkiem un noturēt iedzīvotāju uzticību bankai, pat ja būtu bijuši nepieciešami vairāku mēnešu ierobežojumi lielu summu izņemšanai. Šodien "vilciens ir aizgājis" - uzticība zudusi neatgriezeniski, banka tiek likvidēta," norāda E. Siliņa.
Pēc viņas domām, ieguvēji no šīs situācijas ir pārējās komercbankas, kurām nu ir par vienu konkurentu mazāk, tās potenciāli iegūs ap 200 000 jaunu klientu, no kuriem 80 000 ir regulāru pensiju un pabalstu saņēmēji. Ieguvēja esot arī AS Swedbank, kura kosmiskā ātrumā ir ieguvusi tiesībās pārņemt Latvijas krājbankas klientu pensiju 2.un 3.līmeņa uzkrājumu, kā arī FKTK, kurai nu būs jāuzrauga par vienu banku mazāk, pārliecināta deputāte. Tāpēc viņa arī ierosina samazināt 2012. gada FKTK uzturēšanas izmaksas.
"Zaudētāji šajā gadījumā ir noguldītāji, kuru kontos bija virs 70 000 latu,
kurus FKTK, izskatās, ka nemaz necentīsies kaut nedaudz atmaksāt, jo
mērķis esot izpārdot aktīvus tikai, lai segtu parādu noguldījumu
garantiju fondam. Zaudētāji ir noguldītāji, kuru kontos bija virs 70 000
latu, kuru prasījumi nu būs rindā aiz Valsts kases prasījuma segt
procentus, ko tā pieprasīs par 200 miljonu latu aizdevumu Noguldījumu
garantiju fondam, kam vēl šogad jāizmaksā 350 miljonus latu "mazajiem"
noguldītājiem," viņa norāda.
Zaudētāji būšot arī privātie uzņēmēji, kuru kontos bija virs 70 000 latu, viņi, zaudējot operatīvos līdzekļus savas darbības nodrošināšanai, esot pakļauti bankrota riskam, noguldītāji pārējās komercbankās, kuru noguldījumus šobrīd garantē iztukšots noguldījumu garantiju fonds, valsts kā airBaltic akciju turētāja, jo privātā akcionāra potenciālā maksātnespēja varot apdraudēt arī airBaltic dzīvotspēju. Pēc Siliņas domām, zaudētāji ir arī iedzīvotāji, kuru neticība banku sektoram turpina palielināties un ar nodokļu maksājumiem būs jāiznes kopējie zaudējumi valsts budžetam.
Deputāte arī norāda, ka šī gada finanšu pārskatos zaudējumi neiezīmēsies, tomēr nākamā gada valsts budžeta bilancē varētu uzrādīties sekojošais: valsts un pašvaldību, kā arī to kapitālsabiedrību zaudētie noguldījumi 85 miljonu latu apmērā, bet neiegūtais uzņēmumu ienākumu nodoklis no tiem privātajiem uzņēmējiem, kuri būs spiesti norakstīt zaudējumos pazaudētos noguldījumus virs 70 000 latu, kas varētu veidot pat 15 miljonus latu.
Tāpat viņasprāt neizbēgami komercbanku aktīvu vērtības kritums, ko izraisīs to piespiedu paātrināta pārdošana, radīs netiešu iekšzemes kopprodukta kritumu, līdz ar to arī neiegūtus nodokļu ieņēmumus, kas ar to saistīti. Zaudējumu summu var nojaust, ņemot vērā to, ka FKTK cer no bankas bilancē uzrādīto 700 miljonu latu vērto aktīvu pārdošanas iegūt tikai nepieciešamos 350 miljonus garantēto noguldījumu izmaksai, prognozē Siliņa.
Jau ziņots, ka valdība šodien nolēma Noguldījumu garantiju fondam aizdot sākotnēji 200 miljonus latu uz 15 gadiem, lai nodrošinātu izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem.