Pirmajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais ekonomikas apjoms pieauga par 1,1% ceturkšņa griezumā.
Ievērojamais pieaugums gada griezumā par 6,9% bija salīdzinoši vienmērīgi sadalīts starp uz vietējo tirgu vērstām nozarēm – tirdzniecību un būvniecību, un nozarēm, kas vairāk vērstas uz eksportu – apstrādājošo rūpniecību, transportu un loģistiku.
Skatoties uz IKP no izlietojuma aspekta, īpaši strauji – par 39% pirmajā ceturksnī pieauga investīciju apjoms, arī preču un pakalpojumu eksports uzrādīja pieaugumu teju par 10%.
"Šī gada aprīlī gan vairāki rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums, preču eksporta vērtība un apstrādes rūpniecības apjoms uzrādīja kritumu mēneša griezumā, tādējādi liekot bažīties par gada sākumā vērojamās straujās attīstības noturību.
Visticamāk, ar nelielu nobīdi laikā eiro zonas valstu valdību parādu krīze tomēr atstāj negatīvu ietekmi arī uz Latvijas eksportu un patērētāju pārliecību, un otrajā un turpmākajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme būs gausāka nekā gada sākumā. Neskatoties uz to, ņemot vērā teicamos pirmā ceturkšņa rezultātus, Nordea ir vēlreiz paaugstinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2012.gadam, vienlaikus gan to pazeminot 2013.gadam," stāsta A. Strazds.
Ekonomists skiadro, ka pa finanšu kanālu „infekcija” no Dienvideiropas Latvijā ienākt nevar. Latvijas valdības budžeta situācija ir stabila, un pat pēc PVN bāzes likmes samazinājuma par vienu procentpunktu budžeta deficīts šogad, visticamāk, nepārsniegs 2% no IKP.
"Savukārt valdības noguldījumu apjoms Latvijas Bankā maija beigās joprojām bija 1,5 miljardi eiro, kas ir pietiekami, lai valdība varētu segt budžeta deficītu un pildīt savas finanšu saistības šogad un nākamgad pat pie ļoti nelabvēlīgas situācijas attīstības starptautiskajos finanšu tirgos."
Pēc Nordea aprēķiniem, ņemot vērā būtisko degvielas cenu kritumu un tā saucamo bāzes efektu, inflācija maijā gada griezumā saruka līdz 2,2%. Līdz 3,8% samazinājās arī pēdējo 12 mēnešu vidējais inflācijas rādītājs.
"Tā kā Māstrihtas kritērija vērtība šobrīd ir ap 3%, tad Latvija pašreiz minēto inflācijas kritēriju joprojām neizpilda, taču ņemot vērā plānoto PVN samazinājumu jūlijā, līdz gada beigām 12 mēnešu vidējais inflācijas rādītājs varētu samazināties līdz 2,1 – 2,5%. Protams, arī lielākajā daļā citu ES valstu inflācija samazinās, tāpēc inflācijas kritērijs turpinās būt par „kustīgu mērķi”," secina A. Strazds.