Švarcs: Panikai fondu tirgos ir racionāli iemesli

"Tā nav tikai viena problēma, bet trīs, četras un vairāk, kas notiek vienlaicīgi, procesu pastiprinot," teica Švarcs.Šoreiz viens no panikas katalizatoriem bijuši ASV iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, kas visiem par pārsteigumu tika pārskatīti uz leju.Paralēli risinājās arī problēmas Eiropā, jo, neskatoties uz to, ka Grieķijā tās ir daļēji atrisinātas, vēl paliek Spānija, un liels jautājums esot arī par Itāliju, kura problēmu mēroga ziņā ir ļoti liela. "Ja nedienas tiešām nonāks līdz Itālijai, tālākā eirozonas pastāvēšana var tikt apdraudēta vai arī politiski būs ļoti grūti izdomāt risinājumu, lai tam piekristu arī citas valstis," piebilda Švarcs.Situācija saasināja arī regulārie ekonomikas dati, kas bija vājāki, nekā prognozēts.Papildu tam ASV tika risināts valsts parāda griestu paaugstināšanas jautājums. Pēc Švarca sacītā, neviens nešaubījās par ASV maksātspēju, tomēr politiski lēmuma pieņemšana par parādu griestu paaugstināšanu tika novilcināta līdz pēdējam brīdim, kad jau varēja iestāties tehniskais defolts.Kā pēdējais faktors kalpoja ASV kredītreitinga samazināšana no starptautiskās reitingu aģentūras "Standard&Poor's" puses."Sasummējot visus faktorus, nonākam šodienas situācijā. Tirgos notiekošajam ir ekonomisks pamats, proti, ir sliktāki ekonomikas dati, kas palielina recesijas risku ASV un Eiropā. Ja ir būtisks recesijas risks, tad visām akcijām un kompānijām uz leju tiks pārvērtētā peļņa, kas samazinās to vērtību," skaidroja "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs.Viņam nozīmīgs liekas vēl viens papildu faktors - vasara, kas nozīmē, ka ir atvaļinājumu sezona arī finanšu pasaulē un virkne investīciju baņķieru, makroekonomikas un tirgus speciālistu nestrādā. Švarcs pieļāva, ka uz atsevišķām ziņām normālos apstākļos, rudenī vai ziemā, tirgus būtu reaģējis daudz ātrāk. Vasarā arī likviditāte tirgū ir zemāka un ar mazākām darījumu summām var panākt lielākas svārstības.Attiecībā uz 12.augustā aizliegto īsās pozīcijas pārdošanu ("short selling") Beļģijā, Francijā, Itālijā un Spānijā, lai cīnītos pret it kā nepatiesām baumām, kas destabilizējušas finanšu tirgus, Švarcs domā, kas tas ir īstermiņa lēmums, kas visās vainās vaino sliktos spekulantus."Protams, valdībām vajag atrast kādu, ko vainot, taču šaubos, vai tas ir īstais iemesls. Protams, spekulatīvi motīvi destabilizē tirgu, bet spekulants viens pats nevar ilgā laika periodā spekulatīvo noskaņojumu noturēt, ja neiesaistās plašākas masas," viņš uzsvēra, sakot, ka iepriekšējā reizē šāds aizliegums neko labu nedeva, jo, iespējams, kalpoja par pamatu pat daudz lielākām fluktuācijām finanšu tirgos. Investori, kuri vēlējās samazināt savu risku, nevarēja to normālā veidā izdarīt, un to bilances kļuva vēl riskantākas, palielinot kopējo risku sistēmā.