Kā galvenās 1.ceturkšņa tendences Swedbank min
lēnāku kredītu kvalitātes pasliktināšanos un pamatdarbības
stabilizēšanos.
Šā gada 31.martā problemātisko kredītu bruto apjoms bija 972 miljoni latu jeb 25% no kopējiem kredītiem. Kā atgādina Swedbank, pērnā gada 31.decembrī šo kredītu apjoms bija 925 miljoni. Uzņēmumu un privātpersonu kredītu kvalitāte ievērojami atšķiras. Uzņēmumu segmentā lielākais kavēto kredītu īpatsvars joprojām ir nekustamā īpašuma un būvniecības nozarēs, un paredzams, ka šo problemātisko kredītu īpatsvara augstākais rādītājs tiks sasniegts 2010.gada pirmajā vai otrajā ceturksnī. Attiecībā uz privātpersonu kredītu kvalitāti Swedbank prognozē, ka ekonomikas atlabšana tos pozitīvi ietekmē vēlāk un kavēto kredītu apjoma palielināšanās ir lielā mērā atkarīga no bezdarba līmeņa.
1.ceturksnī banka ar dažādiem risinājumiem palīdzējusi kopumā 2804
hipotekāro kredītu un auto līzinga klientiem, neskaitot palīdzību ar
īstermiņa kredītsaistību restrukturizāciju. Šajā periodā veiktā klientu
aptauja liecina, ka 87% kredītņēmēju, kam bija nepieciešama saistību
restrukturizācija, ir pilnībā apmierināti ar saņemto risinājumu, norāda Swedbank.
Kopējie ienākumi 1.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni
samazinājās par 10% līdz 31 miljonam latu, savukārt kopējie izdevumi
saruka par 9% līdz 16 miljoniem latu. Tīro procentu ienākumu samazinājumu joprojām
ietekmējusi kredītportfeļa apjomu samazināšanās. Kā arī, salīdzinot ar gada
beigām, sezonāli mazākas klientu aktivitātes dēļ bija zemāki tīrie
komisiju ienākumi un neto peļņa no finanšu pozīcijām.
Šajā laikā bruto kredītportfelis saruka par 3%, ekonomikā
turpinoties tendencei samazināties pārliekajām saistībām attiecībā pret
ienākumiem, kas seko ekonomikas straujās izaugsmes
periodiem, skaidro Swedbank. Savukārt klientu noguldījumi saglabājušies stabili.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, kopējie izdevumi 1.ceturksnī samazinājās par 9%. Ekonomikas lejupslīde un kavēto kredītu apjoma pieaugums palielināja bankas izdevumus saistībā ar kredītu restrukturizāciju un aizdevumu atgūšanu. Swedbank skaidro, ka šie izdevumi ir saistīti ar ekonomikas ciklu, un paredz, ka līdz ar ekonomikas atgūšanos tie samazināsies.
2009.gada 1.ceturksnī izmaksu/ienākumu rādītājs bija 54%.
1.ceturkšņa laikā darbinieku skaits samazinājās par 40 jeb 3%, filiāļu
skaits salīdzinājumā ar 2009.gada beigām saglabājās nemainīgs.
Banka galveno uzmanību plāno pievērst ciešu ilgtermiņa attiecību veidošanai
ar klientiem, kuriem Swedbank ir pamata banka. Nākamajā
ceturksnī galvenā uzmanība tiks pievērsta kredītu vadībai, proaktīviem
pasākumiem lejupslīdes negatīvo seku ierobežošanai un ilgtspējīgu
risinājumu meklēšanai visām iesaistītajām pusēm.
Bankas stratēģija attiecībā uz turpmāko darbību Latvijas tirgū paliek
nemainīga, un Swedbank nolūks ir veidot ilgtermiņa darbību Baltijas
valstīs, teikts bankas paziņojumā.
Elektronisko norēķinu īpatsvars Swedbank 1.ceturkšņa beigās sasniedzis 98,6%.