Uzkrājumu veidošana – gudrāka nākotne iedzīvotājiem un valstij

Hansabankas pētījums rāda, ka kopumā Latvijā uzkrājumu līmenis ir audzis — bruto uzkrājumu līmenis ir sasniedzis Eiropas Savienības vidējo līmeni un šobrīd ir 22.9% no iekšzemes kopprodukta. Tajā pašā laikā gan mājsaimniecības, gan valdība uzkrāj nepietiekoši. Uz to norāda bruto ietaupījumu struktūra dalījumā pa institucionālajiem sektoriem. 2004. gadā bruto ietaupījumi veidoja 21.5% no IKP, tai skaitā 17.3% veidoja uzņēmumi, kamēr valdības un mājsaimniecību ietaupījumi bija ļoti mazi: attiecīgi 3.0% un 1.2% no IKP. ES dalībvalstīs vidējie mājsaimniecību bruto ietaupījumi bija 2.7% no IKP jaunajās un 7.5% vecajās dalībvalstīs. Lai arī jaunāki dati nav pieejami, ekonomikas analīze liecina, ka arī tagad situācija ir līdzīga.Mājsaimniecības, kuras veido uzkrājumus, iegulda drošos, taču salīdzinoši primitīvos aktīvos ar zemu ienesīgumu. Tādējādi Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvu līmenis ir daudzkārt zemāks par veco ES valstu vidējo līmeni. Tā mājsaimniecību finanšu aktīvi 2006. gada 3. ceturkšņa beigās mūsu valstī bija 32.5%, kamēr ES vecajās valstīs 2003.gada beigās - 170% no gada IKP. Augstais skaidras naudas īpatsvars Latvijā (13% no aktīviem pret vidēji 2% ES vecajās dalībvalstīs) liecina ne tikai par mazāk attīstītu finanšu sistēmu, bet arī par mājsaimniecību mazo izpratni par finanšu tirgū piedāvātajiem uzkrāšanas produktiem un, iespējams, par ievērojamu ēnu ekonomikas īpatsvaru tautsaimniecībā.Uzkrājumiem ir svarīga stabilizējoša loma nesabalansētas attīstības risku mazināšanā, gan ierobežojot pārāk strauju ekonomikas izaugsmi, gan izveidojot “drošības spilvenu” kredītņēmējiem gadījumā, ja ekonomikā notiek pārmaiņas. Uzkrājumi ir svarīgi ienākumu un dzīves līmeņa nodrošināšanai nākotnē, piemēram, pensionējoties. Protams, tas nenozīmē, ka patērēt un ņemt kredītus ir aplami. Tas ir atbalstāmi, ka mājsaimniecības cenšas uzlabot dzīves kvalitāti. Tomēr jāsaprot, ka uzkrāšanas un patērēšanas lēmumi ir jāsabalansē  mazāki uzkrājumi un lielāks patēriņš šodien nozīmē, ka nākotnē lielāka daļa ienākumu būs jānovirza šodien uzkrātā parāda apkalpošanai un dzēšanai.„Lai palielinātu uzkrājumu veidošanos, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu  valdības, iedzīvotāju, uzņēmumu un banku  līdzdarbība. Valdībai jārīkojas, lai samazinātu inflāciju valstī, un jāinformē par uzkrājumu nepieciešamību un to sniegtajām iespējām, veicinot iedzīvotāju vēlmi uzkrāt. Savukārt uzņēmumi var sākt izmantot uzkrājumus kā vienu no darbinieku motivācijas līdzekļiem. Arī bankām ir svarīga loma šajā procesā, proti, aktīvāk jāinformē par uzkrāšanas produktiem,” stāsta Mārtiņš Kazāks, Hansabankas Makroekonomikas un Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs un viens  no pētījuma autoriem.Kāpēc iedzīvotāji neuzkrāj?2005.–2006. gadā veiktie privātpersonu apsekojumi konstatē, ka ⅔ no respondentiem uzkrājumus neveido. Kredītsaistības ir ⅓ līdz ⅔ (atkarībā no aptaujas) respondentu, tas nozīmē  daļa Latvijas mājsaimniecību dzīvo uz parāda, vienlaicīgi neveidojot pilnīgi nekādus uzkrājumus. Latvija uz pārējo ES15 dalībvalstu fona izceļas ar zemu mājsaimniecību uzkrājumu līmeni un strauju finanšu pasīvu akumulēšanu. 2006. gadā veiktā Inmind aptauja liecina, ka galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji neuzkrāj, ir zems ienākumu līmenis, kā dēļ uzkrāt nav iespējams, vai to uzskata par bezjēdzīgu augstās inflācijas, neuzticēšanās finanšu institūcijām un citu iemeslu dēļ. Tajā pat laikā 81% respondentu atzīst, ka 1. un 2.līmeņa pensija nebūs pietiekama pirmspensijas dzīves kvalitātes saglabāšanai. Jāatzīmē, ka paļaušanās vienīgi uz valsts pensiju nozīmē būtisku ienākumu līmeņa samazināšanos, aizejot pensijā. Hansabankas aprēķini liecina, pašlaik 20 gadus vecam iedzīvotājam, kas neveido papildu uzkrājumus, 1. un 2. līmeņa pensija nodrošinās vien aptuveni 57% lielus ienākumus no pirmspensijas algas. Savukārt, ja 3. līmeņa pensijā regulāri tiks uzkrāti 8-9% no bruto algas, tad pensija būs aptuveni tāda pati kā alga pirms pensijas. Tātad, bez papildu uzkrājumiem straujš ienākumu kritums ir garantēts.Par svarīgu iemeslu uzkrājumu neveidošanai iedzīvotāji min negatīvas reālās procentu likmes augstas inflācijas dēļ. Tāpēc daudziem šķiet, ka pie šī brīža ekonomiskās situācijas valstī izdevīgāk ir aizņemties nekā, piemēram, veidot depozītuzkrājumus. Lai arī īstermiņā ir racionālāk aizņemties, ir jādomā arī par uzkrājuma veidošanu ar gudrākiem finanšu instrumentiem, kuru ienesīgums ir lielāks nekā pašreizējā inflācija. Tāpat jāņem vērā, ka algas ilgstoši neaugs tik strauji, reālās procentu likmes nebūs vienmēr negatīvas, bet kredīti ir uz ilgu laiku, tāpēc iesakām rīkoties gudrāk  uzkrāšanai izvēlēties citus finanšu instrumentus. Latvijā ir izplatīts, ka mājsaimniecības izmanto nekustamo īpašumu kā uzkrāšanas instrumentu. Lai gan tas līdz šim ir devis augstu peļņu, tā ienesīgums mazināsies, bet riska profils augs. Tirgus aktivitātēm mazinoties, nekustamais īpašums kā aktīvs kļūs mazāk likvīds, kamēr finanšu aktīvu likviditāte var nesamazināties. Ar finanšu instrumentiem iespējams labāk diversificēt riskus. Caur nekustamo īpašumu cenu kāpumu ģenerēti uzkrājumi var būt nerealizējami. Lai iegūtu līdzekļus no vērtības pieauguma, īpašums ir jāpārdod. Pārdošana dos līdzekļus nākotnē tikai tad, ja jaunais īpašums būs mazāks, sliktākas kvalitātes, līdz ar to labklājības pieaugums var būt iluzors un taustāmus ieguvumus/ uzkrājumus neradīt, ja tas ir mājsaimniecības vienīgais īpašums.Mazi uzkrājumi summējas apjomīgā iekšzemes pieprasījumā  2004. un 2005. gadā iekšzemes pieprasījums nomināli auga par aptuveni 19% gadā, 2006. gada pirmajos trīs ceturkšņos gada pieaugums jau 29.7%. Tas savukārt rada augstu optimismu uzņēmējos, pieprasījums pēc darbaspēka pieaug, kāpinot algas un mājsaimniecību optimismu tērēt vairāk, kas atspoguļojas ļoti augstajos CSP tirgus konjunktūras indikatoros. Šāda ķēde jeb „apburtais loks” var eksistēt, kamēr tās posmi attīstās līdzīgi un riski tiek adekvāti novērtēti katrā posmā. Kritisks posms ir optimisms. Ja tas kļūst nepamatoti augsts, rodas strukturāli riski. To struktūra ir par labu iekšzemes pieprasījuma sektoriem, t.i., pieaug atkarība no svārstībām optimismā, kā arī var mazināties konkurētspēja un palielināties tekošā konta deficītu. Par Hansabankas Analītisko diskusijuDiskusijā „Uzkrājumu veidošana  gudrāka nākotne iedzīvotājiem un valstij“ kā paneļa diskusijas dalībnieki piedalījās Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns, a/s „Valpro Corp.” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) izpilddirektors Alfs Vanags. Pētījumu prezentēja Mārtiņš Kazāks,  Hansabankas Makroekonomikas un Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs. Diskusiju vadīja Hansabankas valdes locekle, Ieguldījumu pārvaldes vadītāja Tīna Ķuze. Šī ekonomikas un uzņēmējdarbības speciālistu tikšanās turpina Hansabankas Analītisko diskusiju ciklu, kas tika aizsākts 2005. gadā ar ekspertu diskusiju par inflācijas veidošanos, kam sekoja diskusija par eiro ieviešanas problēmām un darbaspēka aizplūšanu no Latvijas. Hansabankas Analītisko diskusiju mērķis ir pulcēt vienuviet zinātnē, uzņēmējdarbībā un sabiedrībā augsti novērtētus ekspertus, lai ne tikai pārrunātu valsts attīstībai būtiskus jautājumus, bet arī meklētu labākos risinājumus. Ivars SvilānsAS “Hansabanka” preses sekretārsTālr. 7444561, Mob. 29454411e-pasts: [email protected]