Oficiālu apstiprinājumu, ka par finanšu palīdzību Latvijai tiks paziņots jau šonedēļ, Dienai pirmdien neizdevās iegūt. Gan premjera pārstāvis Edgars Vaikulis, gan Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Bērziņa attiecās to komentēt, sakot, ka skaidrība būs līdz Ziemassvētkiem. Arī EK ziņas nesniedza. Tāpat atturīga bija Zviedrijas finanšu ministra preses pārstāve Anna Šarlota Johansone, lakoniski atbildot, ka ministrijai "šodien par šo tēmu nekas nav sakāms." Jau šobrīd daļa starptautiskā finansējuma ap 400—500 miljoni eiro (ap 280—350 miljoni latu) tiek paredzēta Parex bankas stabilizēšanai. Finansējums tam varētu nākt no Zviedrijas valdības, arī citām institūcijām. Gadījumā, ja finansējumu Parex dos zviedru valdība, tad aizdevumu sniegs Zviedrijas Centrālā banka, kura naudu ieskaitīs Latvijas Bankai (LB). Abu valstu centrālās bankas parakstīs vienošanos par aizdevumu, un tikai pēc tam LB pret ķīlu izsniegs kredītu Parex. Kā Dienai uzsvēris Parex prezidents Nils Melngailis, banka valdībai prasīs līdz 500 miljonu eiro kredītu, lai stabilizētu situāciju un, lai "katru dienu mums un klientiem nav jādomā, vai tiksim pie līdzekļiem." N.Melngailis pauda cerību, ka valdība par kredīta došanu lems jau nedēļas sākumā. Taču premjera preses pārstāvis E.Vaiklulis par to pārliecināts nebija, uzsverot, ka otrdien valdībā par Parex nelems. Lai Latvijai aizdoto naudu varētu izmantot Parex stabilizēšanai nepieciešams izpildīt Eiropas Savienības prasību par 100% bankas atrašanos valsts īpašumā. Tas ir iemesls, kāpēc FM jau aizvadītājā nedēļā sākusi saraksti ar Parex mazākuma akcionāriem — vairākām Latvijas privātpersonām un ārzemju investīciju fondiem, kuriem kopā pieder 15% bankas akciju. Pagaidām vienīgais no gandrīz 60 mazākuma akcionāriem, kas piekritis Parex akciju pārdošanai valstij, valsts a/s Hipotēku un zemes banka personā, par simbolisku cenu — nepilnu santīmu jeb vienu eiro centu ir zviedru banka Svenska Handelsbanken. Pirmdien slēgtā ārkārtas valdības sēdē vienošanās ar zviedru banku apstiprināta, Hipotēku bankai par nepilnu santīmu tā pārdos visas sev piederošās ap 200 000 Parex akcijas. Lai arī vēstulēs, ko FM izsūtījusi Parex mazākuma akcionāriem, aicinot izteikt viedokli par Parex akciju pārdošanu valstij, nav norādīta cena, noprotams, ka visi mazie akcionāri tiks aicināti sekot Handelsbanken piemēram un akcijas valstij pārdot par simbolisku cenu. Šaubas, ka FM tas izdosies, gan raisa vairāku bankas mazo akcionāru Dienai atzītais, ka viņi nav gatavi rīkoties līdzīgi kā zviedru banka. Tā piemēram, pēc gāzes kompānijas Itera Latvija šefa Jura Savicka (pieder pa 0,01% akciju) atzītā, viņš negatavojas akcijas valstij pārdot par simbolisku cenu. Līdzīgu viedokli pauda arī sabiedrisko attiecību konsultants Filips Rajevskis (pieder 16 000 akciju). Tiesa gan, kādas augstas valsts amatpersonas, kas saistīta ar Parex pārņemšanu, Dienai sacītais liecina, ka ir paredzēts arī scenārijs gadījumam, ja mazie Parex akcionāri nebūs ar mieru par simbolisku samaksu šķirties no bankas akcijām. Proti, sagaidāms, ka tad valsts iedarbinās nacionalizācijas mehānismu. Ar FM svētību jau esot sagatavots likums par nacionalizāciju, kurš, visticamāk, ja neizdosies vienoties ar mazajiem akcionāriem, steidzamības kārtā tiks iesniegts pieņemšanai Saeimā. Saskaņā ar to, valsts pārņems visas bankas akcijas, nosakot kompensāciju. Nacionalizācijas likuma pieņemšanu FM patur kā pēdējo iespēju, baidoties, ka šāds likums būs slikts signāls finanšu tirgū. Valdība par 85% Parex akciju pirkšanu par diviem latiem no abiem lielākajiem bankas līdzīpašniekiem Valērija Kargina un Viktora Krasovciska izlēma pirms nepilnām divām nedēļām. Bankas stabilizēšanai Valsts Kase Parex līdz šim bija noguldījusi depozītos 406,5 miljonus latu. Pirmdien pēc D.Bērziņas teiktā, Valsts kase bankā noguldīja vēl papildus 30 miljonus eiro (21 miljons latu). Pēc dažādām aplēsēm Parex likviditātes nodrošināšanai tuvākajā laikā vēl būs nepieciešami līdz 200 miljoniem latu.
Valstij vajag 100% Parex, lai saņemtu starptautisko finansētāju kredītus
Iespējams, jau tuvākajās dienās noskaidrosies, cik liela būs starptautisko finanšu institūciju palīdzība Latvijas valdībai. Jau šonedēļ, visticamāk, tiks paziņots, cik liels būs Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevums, cik daudz naudas Latvijas finanšu sistēmas stabilizēšanai un ekonomikas atjaunošanai aizdos Eiropas Komisija (EK) un cik liels būs Zviedrijas valdības, iespējams, citu ziemeļvalstu finansējums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.