No kopējā izsniegto izziņu apjoma visvairāk tās izsniegtas Rīgas reģionālās iestādes nodaļās - 8443 izziņas.
Zemgales reģionālās iestādes nodaļās izsniegtas 1550 izziņu, Kurzemes reģionālajās iestādēs - 1364 izziņas, bet Vidzemes reģionālajās iestādēs -
997 izziņas. Vismazāk izziņu izsniegts Latgales reģionālajā iestādē - 51 izziņa.
VID Komunikācijas daļas sniegtā informācija liecina, ka mēneša laikā no 10.jūlijā līdz 10.augustam vidēji katru darba dienu izsniegtas 545 izziņas.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas bankas lielus kredītus iedzīvotājiem no 10.jūlija drīkst izsniegt tikai tad, ja saņemta un izvērtēta VID izziņa par klienta legālajiem ienākumiem.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas otrdien stājas spēkā, paredz, ka prasība iesniegt VID izziņu par ienākumiem attiecas uz kredītiem, kuru summa pārsniedz 100 minimālo mēnešalgu (patlaban tie būtu 12 tūkstoši latu). Izziņu bankas var arī neprasīt, ja klients ir valsts amatpersona un informācija par viņa ienākumiem ir publiski pieejama.
Likums paredz, ka bankām, izsniedzot kredītu, jāizvērtē patērētāja spēja atmaksāt kredītu, ņemot vērā no VID saņemto informāciju.
Saeima ir pieņēmusi arī grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas noteic soda sankcijas, ja kredīta devējs izsniedzis aizdevumu, nesaņemot un neizvērtējot VID vai citas līdzvērtīgas nodokļu administrācijas izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem.
Minētās likumu izmaiņas ieviestas inflācijas apkarošanas plāna ietvaros.