Kriptovalūtas tradicionāli asociējas ar informācijas tehnoloģiju pasauli. Jūs – patlaban gan Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Zinātnes fonda padomes loceklis, gan projekta Aeternum izpilddirektors – pamatā tikmēr esat izteikti humanitārs cilvēks…
Šeit ir nepieciešama neliela priekšvēsture. Lai arī esmu rīdzinieks daudzās paaudzēs ar vienlaikus vecticībnieku un latviešu saknēm, mācījies esmu Maskavā, studēju psiholoģiju Maskavas Universitātē, bet studijām sekoja aspirantūra PSRS Zinātņu akadēmijas Psiholoģijas institūtā. Tur viens no maniem pasniedzējiem bija slavenais krievu filosofs un metodologs Georgijs Ščedrovickis. Viņš bija izstrādājis savu, zinātniski pamatotu un vienlaikus ļoti praktisku metodoloģiju sabiedrībā gaidāmo izmaiņu prognozēšanai, un arī es tai ļoti nopietni pievērsos, tajā skaitā arī kopējās situācijas dēļ. Jāatceras, ka tobrīd Padomju Savienībā pilnā sparā ritēja tā dēvētā pārkārtošanās, notika ievērojamas transformācijas sabiedrībā, es aktīvi piedalījos visā notiekošajā, vienlaikus cenšoties uz šiem procesiem raudzīties arī no malas un prognozēt notikumu attīstību. Kopš tā laika es šādu pieeju izmantoju regulāri, un jāatzīst, ka tas man ne reizi vien ir palīdzējis.
Bet galvenais secinājums jau toreiz bija, ka, citējot Ļevu Tolstoju, "nākotnes nebūs, ja mēs to neizveidosim". Brīžos, kad sabiedrībā risinās sociālās transformācijas, notiek būtiskas pārmaiņas, vienmēr atrodas cilvēki, kas ne tikai nojauš vai zina, kādas būs sabiedrības nākamās prioritātes un kurā virzienā tā dosies, bet arī spēj piedāvāt un virzīt tieši savu nākotnes projektu. Šajā brīdī tieši šie cilvēki ir tie, kas veido nākotni sev vēlamajā virzienā un turklāt veido sev izdevīgu nākotni.
Savukārt tie cilvēki, kuriem sava nākotnes projekta nav, nonāk svešā projektā un kļūst par svešu ideju īstenotājiem.
Arī pašlaik ir izveidojusies tāda situācija, kad visi tie liela mēroga projekti, kas radušies pirms 20–30 gadiem, ir sevi izsmēluši. Kopš 2008. gada, kad sākas finanšu krīze, pasaulē notiek milzīgas pārmaiņas visdažādākajās jomās, globālos mērogos mainās tehnoloģiskā platforma. Notiek pāreja uz jaunu pasauli, uz jau pašos pamatos digitālu pasauli, kuras viens no stūrakmeņiem būs blokķēdes tehnoloģija. Šobrīd šī tehnoloģija tiek vērtēta galvenokārt caur kriptovalūtu prizmu, lai gan patiesībā runa ir par pavisam ko citu, jo šī tehnoloģija paver milzīgas iespējas realizēt visdažādākos projektus un ieceres, kā arī sola grandiozas pārmaiņas.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 21. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
ieteikums
jā gan
trusis nejaukais