Apzināmies savu nozīmi tautsaimniecībā

Ilgtspēja ir termins, ko plaši lieto ik dienu. Kas ir pamata lietas, uz kurām balstīta Latvenergo ilgtspējības politika?

Bieži vien, domājot par Latvenergo ilgtspēju, cilvēki iedomājas betona būves un aizsprostus uz Daugavas – Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostaciju (HES). Varbūt retu reizi kāds iedomājas Rīgas termoelektrostacijas, kas atrodas industriālās teritorijās un nav uzreiz pamanāmas. Viennozīmīgi Latvenergo ilgtspēja ietver sevī enerģētikas ilgtspēju, taču tajā ir arī daudzi citi aspekti. Un tie ir klasiski aspekti, būtībā trīs ilgtspējas pīlāri – sabiedrība, vide un ekonomiskā attīstība.

Ja atminamies ilgtspējas teoriju – tā ir rūpīga savas darbības veikšana šodien, lai saglabātu arī iespēju nākamajām paaudzēm dzīvot tīrā dabā un saņemt pakalpojumus vai produktus bez jebkādiem ierobežojumiem.

Latvenergo ilgtspēja daudzu izpratnē ir energoražotnes, par kurām pastāvīgi rūpējamies, par iekārtām, to drošību, augstu darbības kvalitāti. Tomēr ir arī daudz citu aspektu, galvenokārt tie ir mūsu darbinieki – mums jādomā par darba vidi, darbaspēka savlaicīgu atjaunotni, tāpēc veicam virkni diezgan neredzamu, bet daudzskaitlīgu pasākumu, lai mums būtu prasmīgi darbinieki ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Lai jaunieši studētu enerģētiku, mehāniku – lai pēc desmit, 20 un 30 gadiem būtu augstas raudzes speciālisti, kuri ikdienā pārraudzītu mūsu diezgan sarežģīto iekārtu stabilu darbību, ražojot elektroenerģiju. Tāpēc gana daudz līdzekļu ieguldām sabiedrības izglītošanā.

Kādas izglītības jomas tieši atbalstāt?

Latvenergo ilgus gadus rīko erudīcijas konkursu FIZMIX Eksperiments, kas šajā mācību gadā noritēja 24. gadu pēc kārtas, pulcējot komandas no katras ceturtās Latvijas skolas, kurā mācās 8. un 9. klašu skolēni. Konkursa mērķis ir veicināt jauniešu interesi par eksaktajiem priekšmetiem, īpaši fiziku, lai rosinātu vēlmi tālāk apgūt šīs zināšanas vidusskolā un pēc tam jau studēt inženiertehniskās profesijas.

Šā gada maijā kārtējo reizi organizējām Latvijā un Baltijā lielāko fizikas festivālu, kuru apmeklēja aptuveni 4000 apmeklētāju, kas piedalījās fizikas darbnīcās, interaktīvajās spēlēs, vēroja eksperimentus, sacentās konkursos, klausījās lekcijas. Šogad festivālā norisinājās arī Latvijas skolēnu fizikas erudīcijas konkursa FIZMIX Eksperiments fināls, kurā uzvarētāja trofeju ieguva skolēni no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Kopš 2013. gada Latvenergo piedāvā fizikas portālu www.fizmix.lv, kuru lieto daudzi fizikas skolotāji un fiziku apgūt gribētāji, lai smeltos fizikas pamatzināšanas.

Vēl viens mūsu ieguldījums jauniešu izglītošanā ir televīzijas raidījums jauniešu erudīcijas veicināšanai Gudrs, vēl gudrāks, ko iecienījuši gan jaunieši, gan viņu skolotāji un vecāki.

Cik būtisku nozīmi uzņēmuma ilgtspējas kontekstā pievēršat sadarbībai ar zinātniekiem?

Protams, Latvenergo sadarbojas ar zinātniekiem, un mums savā ziņā tuvākie zinātnieki mīt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas fakultātē dažādās apakšnozarēs, jo Latvenergo nav tikai elektroenerģijas ražošana – tā ir arī siltumenerģijas ražošana, tā ir energoefektivitāte, kur zināmā mērā arī mums ir dažādi pasākumi un piedāvājumi mūsu klientiem, tostarp klientu iecienītais Energoefektivitātes centrs Jūrmalā. Tāpat mums ir veiksmīga sadarbība ar Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtu, kurā arī mājo ļoti atsaucīgi zinātnes ļaudis. Zinātnieki vienmēr labprāt atbalsta mūsu organizētos pasākumus jauniešiem. Un, kas zina, varbūt šajos pasākumos viņi arī noskata savus nākamos studentus un kolēģus.

Latvenergo piešķir stipendijas studentiem, kuri mācās tieši mums nepieciešamajās specialitātēs, un tā nebūt nav obligāti enerģētika, tā var būt, piemēram, arī informācijas tehnoloģiju (IT) joma.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju jau 20 gadu piešķiram Gada balvu par izcilu un nozīmīgu devumu enerģētikā, kā arī par jauno zinātnieku panākumiem enerģētikā. Ik gadu tiek izsludināts konkurss labākajiem augstākās izglītības studiju noslēguma darbiem aktuālajās enerģētikas jomās un stipendiju konkurss augstākās izglītības iestāžu studentiem. Tas nozīmē, ka šo balvu saņem ne tikai lielie "grandi", kuri jau sen kļuvuši par doktoriem un akadēmiķiem un aizvien turpina pētniecību, bet arī jaunie bakalauri un maģistranti par aizstāvētiem darbiem – jaunieši, kuri ļoti veiksmīgi risinājuši enerģētikai būtisku problemātiku. Arī mūsu koncerna darbinieki piedalās bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanas komisijās RTU un LLU, un nereti šajā laikā noskatām kādu nākotnes kolēģi.

Vienlaikus arī mēdzam pasūtīt jau konkrētus pētniecības darbus par tēmām, kas aktuālas uzņēmuma ikdienas saimnieciskajā darbā.

Līdzās biznesa ilgtspējai aizvien vairāk tiek akcentētas arī rūpes par to, kādu planētu atstāsim saviem pēcnācējiem, proti, par vides ilgtspējas jautājumiem.

Šajā kontekstā noteikti jāpiemin rūpes, kuras Latvenergo koncerns izrāda par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Piemēram, jau deviņus gadus sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību (LOB) koncerns īsteno Baltā stārķa monitoringu. Esam apzinājuši, ka Latvijā ligzdo vismaz 12 tūkstoši balto stārķu pāru, un visbiežāk par ligzdas būvēšanas vietu šie putni izvēlas elektrolīniju balstus. Sadarbību ar LOB 2019. gadā turpina koncerna meitassabiedrība a/s Sadales tīkls, kuras darbinieki katru gadu uzstāda vairākus simtus, dažkārt pat pusotru tūkstoti speciālu platformu jeb stārķu ligzdu pamatņu elektropārvades līniju balstu galos, jo, kā zināms, stārķi ir ļoti iecienījuši šos balstus savu ligzdu būvēšanai, taču nereti šīs stārķu pašbūvētās ligzdas ir nestabilas un mēdz uzkrist uz vadiem.

Tikpat aktīvi esam iesaistījušies zivju resursu atjaunošanā un kopā ar biedrību Mēs zivīm izgatavojam no egļu zariem mākslīgās nārsta ligzdas. Šā gada aprīlī kopumā tika izgatavotas un iegremdētas upēs 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Latvenergo īsteno ilgtermiņa projektu, uzņemoties rūpes par Daugavas baseina upju tīrīšanu no sakritušiem kokiem un bebru dambjiem, tālāk veicot izpēti par zivju populācijas migrēšanas ceļiem un iedzīvošanos pēc zivju mazuļu ielaišanas. Piemēram, 2017. gada maijā Vedzes upes tīrīšanas talkā piedalījās Latvenergo koncerna darbinieki, biedrības Mēs zivīm un Ogres pašvaldības pārstāvji, Ogres Valsts ģimnāzijas un sākumskolas skolēni un viņu vecāki, jaunsargi, brīvprātīgie vides aktīvisti. Savukārt pērn septembrī Pērses upes tīrīšanā piedalījās vairāk nekā 90 dalībnieku – Latvenergo darbinieki ar ģimenēm, Kokneses novada domes un biedrības Mēs zivīm pārstāvji.

Koncerns arī finansē zivju resursu atjaunošanu, un ik gadu Daugavas baseinā ielaižam 600 tūkstošus dažādu zivju sugu mazuļu, tostarp lašu mazuļus šogad. 

Šie varbūt kādam šķitīs samērā mazi pasākumi, tomēr uzskatām, ka mums arī šādā veidā ir jākompensē dabai HES aizsprostu radītais dabīgā upes plūduma pārrāvums un zivju pārvietošanās iespēju ierobežojums.

Virzība uz ekonomikas un enerģētikas ilgtspēju vairākus gadu desmitus ir arī Eiropas Savienības (ES) institūciju dienaskārtībā – ES valstis virzās uz ekonomiku ar ievērojami samazinātu oglekļa saturu, un elektrifikācijai ir būtiska loma šajā transformācijas procesā.

Latvija jau 15 gadu ir Eiropas valstu saimē, kura kopīgi veido nosacījumus enerģētikas attīstībai. Vairākus gadu desmitus ES ir līdere virzībā uz zaļāku ekonomiku, un enerģētikas nozare, loģiski, nav izņēmums. Viena no ES aktualitātēm šajā pārejā ir 2018. gada novembra Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums, kas visām ES dalībvalstīm kopā līdz 2050. gadam paredz par 80% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Savukārt Eiropas Parlaments (EP) 2019. gada martā pieņēma rezolūciju par klimata pārmaiņām, kurā atzinīgi novērtēja šo EK priekšlikumu un aicināja noteikt vēl ambiciozākus mērķus, lai atbilstoši Parīzes nolīgumam ierobežotu globālo sasilšanu. EP uzsver enerģētikas centrālo lomu pārejā uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku un atgādina, ka ES pēdējo desmitgažu laikā ir izdevies sekmīgi atsaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no ekonomiskās izaugsmes un samazināt emisijas, jo īpaši, pateicoties energoefektivitātei un atjaunīgo energoresursu ienākšanai.

Eiropas Elektroenerģijas nozares asociācija Eurelectric, kurā darbojas arī Latvenergo koncerna uzņēmumi, ir veikusi pētījumu par ES ekonomikas dekarbonizāciju un elektrifikāciju. Tajā secināts, ka kopš 2011. gada elektrifikācijas mērogs Eiropā ir stabils – aptuveni 22% no ekonomikas. Tomēr EK siltumnīcefekta gāzu emisijas mērķa sasniegšanai nepieciešama ES ekonomikas tālāka elektrifikācija (aptuveni 38% no ES ekonomikas). Lai ievērojami samazinātu oglekļa saturu ekonomikā, nākamajās desmitgades jāveic būtiskas investīcijas ģenerācijā no atjaunīgajiem resursiem, enerģijas uzkrājējos un pārvades un sadales tīklā, lai pielāgotu tos pārejai uz viedāku un zaļāku energosistēmu.

Vienmēr esat akcentējuši, ka Latvenergo ir sabalansēts ģenerācijas portfelis, kas spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un nodrošina pamatu tālākai virzībai uz Eiropas ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

Šeit atkal varam akcentēt zaļās vērtības – Latvenergo ražošanas portfelī vidēji gadā puse no enerģijas tiek saražota ar Daugavas HES, bet otra puse – nākamajā aiz zaļās enerģijas dabai visdraudzīgākajā veidā ar ļoti zemu izmešu bāzi – dabasgāzes TEC. Dažādos gados šī proporcija, protams, ir atšķirīga. Piemēram, 2017. gadā kopumā no visas saražotās elektrības teju 80% jeb 4,2 teravatstundas (TWh) tika iegūtas tieši HES – no ūdens pieplūduma viedokļa tas bija ļoti ražens gads. Turklāt 2017. gads ir raksturīgs ar to, ka Latvija kopumā saražoja nedaudz vairāk enerģijas nekā pati patērēja – aptuveni 101% no sava patēriņa. Tas notiek ļoti reti. Parastā proporcija ir 65–70% pašu saražotās enerģijas, bet pārējais tiek importēts. Šajā ziņā savu enerģētisko situāciju attiecībā pret draudzīgumu dabai varam uzskatīt par gana labu, jo faktiski esam otrā zaļākā valsts ES uzreiz aiz Zviedrijas.

Savukārt 2018. gada sākumā bija ļoti augsta ūdens pietece Daugavā un Latvenergo HES ražoja ar pilnu jaudu. Vēlāk iestājās ilgstoši silts un sauss laiks, un gadā kopumā gan Skandināvijas upēs, gan Daugavā bija viena no viszemākajām ūdens pietecēm novērojumu vēsturē, kas ievērojami samazināja elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES (2018. gadā Daugavas HES saražoja 2,4 TWh). Šādos laikapstākļos Latvenergo izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības un Rīgas TEC saražoja vēsturiski lielāko elektroenerģijas apjomu – 2,6 TWh. 47% no kopējā saražotā apjoma iegūti no atjaunīgajiem energoresursiem.

Mūsu zaļās enerģijas proporcija ir aptuveni 38% no Latvijā kopumā patērētās enerģijas. Uz citu valstu fona tas ir liels apjoms, jo ES līdz 2040. gadam saskata iespēju dažādās valstīs sasniegt šo proporciju no 19 līdz 38%. Līdz ar to Latvija no zaļās enerģijas īpatsvara viedokļa jau sen ir krietni pāri ES sagaidāmajiem rādītājiem 2040. gadā. Šeit jāpiebilst – ka te ir runa par enerģiju kopumā, tostarp elektrību, siltumenerģiju un transportu. Latvijas uzdevums ir 2020. gadā sasniegt zaļās enerģijas īpatsvaru 40% apjomā no kopējā. Mēs uz to virzāmies un, visticamāk, to arī sasniegsim. Uz kopējā Eiropas fona izskatāmies ļoti labi, tāpēc jautājums – cik ļoti mums jāsteidzas uz priekšu būt vēl labākiem, ja zinām, ka Latvijā ir virkne dažādu sociālo problēmu gan attiecībā uz cilvēku ienākumu līmeni, gan iespējām no valsts budžeta finansēt dažādas būtiskas nepieciešamības daudzās nozarēs. Manuprāt, to nepieciešams darīt tad, kad zaļās tehnoloģijas būs sasniegušas zināmu brieduma pakāpi. Piemēram, tas, ko pēdējās desmitgadēs novērojām vēja ģenerācijā, – vēja ģeneratoru izmaksas krīt aizvien straujāk. Sagaidāmais vēja staciju saražotās elektroenerģijas izmaksu līmenis 2025. gadā varētu būt aptuveni 60–65 eiro par megavatstundu, kas ietver visas investīciju izmaksas. Piemēram, šobrīd elektroenerģijas cena Nordpool biržā ir 40–45 eiro par megavatstundu. Tātad šīs izmaksas aizvien vairāk tuvinās.

Tāpēc, turpinot virzību zaļās enerģijas virzienā, svarīgi pareizi un rūpīgi izvēlēties gan tehnoloģijas, gan arī investīciju brīdi. Nevajag aizskriet ar inovatīvām tehnoloģijām pārāk priekšā laikam. Bagātie Rietumeiropā, protams, to var darīt, mēs tik ideālā situācijā tomēr neesam.

No jūsu teiktā – būtiski ir sekot attīstībai, taču nepārforsēt ar centību investīcijās, lai nepārmaksātu?

Drīzāk es teiktu – mēs skatāmies uz saprātīgām investīcijām. Tādām, kas ir izdarītas pareizā laikā un saprātīgā apjomā. Protams, Latvenergo ļoti intensīvi seko visam, kas notiek vēja ģenerācijas sektorā Latvijā. Sekojam arī dažādiem notikumiem LNG jeb sašķidrinātās dabasgāzes sektorā kā alternatīvām gāzes piegādes iespējām. Mēs akumulējam visa veida informāciju, lai to izmantotu pareizajā brīdī.

Nojaušu, ka Latvenergo ļoti nopietni apsver nākotnē veidot savu vēja enerģijas parku. Tā ir?

Nekad to neesam slēpuši, arī Latvenergo stratēģijā esam skaidri definējuši, ka nākamajā desmitgadē aktuāla kļūs vēja enerģijas proporcijas palielināšana. Turpinoties vēja ģeneratoru izmaksām, vēja ģenerācija kļūs konkurētspējīga ar citu enerģijas ieguves avotu saražotās elektroenerģijas tirgus cenām. Protams, jautājums ir – kurā tieši gadā – vai tas notiks jau 2021., 2025. vai 2027. gadā. Un vienlaikus būtiski ir nenokavēt īsto brīdi, kā arī saprast, kur tieši ģeogrāfiski būs iespējams veidot šos vēja parkus. Protams, nedrīkst arī aizmirst Latvijā ierasto attieksmi – tiklīdz parādās ideja par jaunas rūpnīcas vai vēja parka būvēšanu, tā vienmēr ir vērojami arī iedzīvotāju iebildumi.

Latvenergo sācis darbību arī gāzes tirdzniecībā. Kāds ir galvenais mērķis – diversificēt biznesa virzienus, palielināt uzņēmuma peļņu vai arī paplašināt pakalpojumu klāstu jau esošajiem klientiem?

Zināmā mērā šā soļa pamatā bija gandrīz visi minētie faktori, jo jāatzīst, ka Latvijā enerģētikas tirgus pēdējos 25 gadus diemžēl ir stagnējošs ar tendenci uz enerģijas patēriņa samazināšanos vai labākajā gadījumā nepalielināšanos – tas aptver gan elektroenerģiju, gan siltumenerģiju, gan arī dabasgāzes patēriņu. Atbilstoši ES direktīvām dažādi energoresursu tirgi tiek atvērti, tajos var tirgoties arī pilnīgi jaunuzņēmumi, nemaz nerunājot par "vecajiem" uzņēmumiem. Tas, ko novērojam, – uzņēmumi, kuriem ir enerģijas produktu pārdošanas prasmes, bieži vien aptver arī cita veida enerģijas produktu pārdošanu. Piemēram, Latvenergo tirgo arī dabasgāzi gan privātpersonām, gan juridiskajiem klientiem, taču vienlaikus redzam, ka arī telekomunikāciju uzņēmumi šobrīd aktīvi tirgo elektroenerģiju. Un nemaz nebrīnīšos, ka gāzes kompānija nākotnē sāks arī kāda cita produkta tirdzniecību. Protams, tā zināmā mērā ir gan tirgus atvēršanas sniegtā priekšrocība, gan arī veids, kā mēģināt piesaistīt uzņēmumam jaunus klientus, iegūt lielāku peļņu no tirgoto produktu diversifikācijas. Tāpēc būtu dīvaini, ja arī mēs neizmantotu tirgus sniegtās iespējas. Viennozīmīgi gāzes tirgus atvēršana mums devusi lielas iespējas, jo līdz pat 2017. gada aprīlim (gāzes tirgus atvēršanai) mums nebija iespējas iepirkt gāzi vasarā, kad tās cena ir zemāka, un uzglabāt līdz brīdim, kad mums tā nepieciešama. Šobrīd tāda iespēja ir, turklāt, tā kā esam vislielākais dabasgāzes patērētājs Latvijā (patērējam vairāk nekā pusi no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa), vienlaikus nodrošinot savas vajadzības, varam piedāvāt dabasgāzi arī citiem patērētājiem Latvijā.

Patlaban koncerna ietvaros īstenojat nozīmīgu efektivizācijas programmu, kuras pamatā ir modernās tehnoloģijas. Šis ir arī solis ilgtspējas jomā? ​

Efektivizācijas un modernizācijas programmu īstenošanas rezultāts būs iespēja samazināt par trešdaļu gan darbinieku, gan transporta resursus, kas nākotnē radīs daudz mazāku spiedienu uz elektroenerģijas sadales pakalpojuma tarifu. Tā ir mūsu koncerna biznesa efektivizēšana visas pārējās Latvijas uzņēmējdarbības interesēs, jo skaidrs, ka tie mūsu klienti, kuriem būtisks resurss eksporta produkcijas ražošanai ir tieši elektroenerģija, ir ieinteresēti šo resursu nopirkt pēc iespējas lētāk, jo šā resursa izmaksas ietekmē arī ārējos tirgos pārdotās preces vai produkta gala cenu. Un, jo lētāka ir elektroenerģija, jo konkurētspējīgāks produkts ir eksporta tirgos. Mēs ļoti labi apzināmies savu lomu šajā jomā, un mums savukārt ilgtermiņa skatījumā ir svarīgi, lai klienti turpinātu darboties, izmantotu mūsu pakalpojumus un lai elektroenerģijas ražošana un piegāde, savlaicīgi investējot, būtu nodrošināta nākamajās desmitgadēs. Tieši tāpēc arī meklējam un atrodam risinājumus, kas nodrošina visiem izdevīgus, sabalansētus attīstības scenārijus.