Parunāsim par atšķirībām starp teoriju un praksi viesmīlības nozarē, par robiem tūrisma izglītībā un par Vidzemes Augstskolā gaidāmo starptautisko tūrisma konferenci, taču vispirms dažos vārdos, lūdzu, iepazīstiniet ar sevi.
Mana dzimtene ir Dienvidāfrika, savukārt mana darba pieredze viesmīlības nozarē ir jau 23 gadu garumā, turklāt pavisam drīz apritēs 24 gadi, kopš esmu saistīts ar viesmīlības nozari. Savā dzimtenē esmu ieguvis finanšu speciālista izglītību, esmu arī diplomēts viesmīlības nozares menedžeris. Sākotnēji es strādāju Āfrikas valstīs un, darba pienākumus veicot, esmu apceļojis 22 Āfrikas kontinenta valstis. Taču laika gaitā pieņēmu lēmumu atstāt Dienvidāfriku, pastrādāt arī citviet un pievienojos Radisson komandai. Kā viesnīcu vadītājs esmu strādājis Horvātijā, Krievijā, konkrēti, Sanktpēterburgā, bet tagad strādāju Latvijā. Vispirms vadīju viesnīcu Radisson Blu Elizabete, bet šobrīd vadu Radisson Blu Latvija.
Drīzumā Valmierā Vidzemes Augstskolā notiks starptautiska tūrisma konference Tūrisma izglītības izcilību meklējot. Augstskolu un nozares sadarbības perspektīva. Jūs tajā būsiet viens no galvenajiem runātājiem, turklāt pats izteicāt vēlmi uzstāties. Kāpēc?
Es jūtos cieši saistīts ar Latviju un esmu pārliecināts, ka šobrīd Latvijai ir liels potenciāls un plašas perspektīvas tūrisma nozares pilnveidošanai, taču es arī uzskatu, ka Latvijas kā tūrisma galamērķa attīstīšanas iespējas, kā arī iespējas to jauniešu, kuri vēlas saistīt savu karjeru ar darbu tūrisma industrijā, izglītošanā netiek izmantotas pilnā mērā.
Esmu ieinteresēts tajā, lai situācija uzlabotos, un tamdēļ izmantoju iespēju dalīties ar savu pieredzi un redzējumu, kā arī palīdzēt ar padomiem.
Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām jūs kā lielas viesnīcas vadītājs sastopaties Latvijas darba tirgū, it īpaši attiecībā uz gados jaunu darbinieku piesaistīšanu?
Šim jautājumam ir vairāki būtiski aspekti. Viens no nozīmīgajiem izaicinājumiem attiecas uz attieksmi pret darbu, ar iespējām atrast profesionāli spējīgus, erudītus jauniešus, kuri būtu gatavi saistīt savu nākotni ar viesmīlības nozari. Piemēram, viesmīļa darbu jaunieši ļoti bieži uztver tikai kā pagaidu nodarbošanos, arī darba algas sākotnēji nav īpaši augstas. Rezultātā nav vienkārši atrast jaunus, labi motivētus un talantīgus darbiniekus, kuri būtu gatavi sākt no karjeras kāpņu zemākā posma un pamazām virzīties augšup pa karjeras kāpnēm. Otrs būtisks izaicinājums ir atrast profesionālus, kvalificētus viesnīcu administratorus, jo jaunieši, kuriem ir ambīcijas veidot karjeru tūrisma nozarē un kuri vēlās strādāt tieši viesnīcu biznesā, ļoti bieži nepaliek Latvijā, viņus labprāt pieņem darbā tādās valstīs kā Francija un ASV, un arī vēl citās tūrisma lielvalstīs.
Trešais izaicinājums savukārt ir saistīts ar to, ka jaunieši bieži vienkārši nav informēti par visām tām iespējām, kas viņiem paveras viesmīlības nozarē, un šī informācijas trūkuma dēļ dod priekšroku darbvietām citās jomās. Darbs viesmīlības nozarē informācijas trūkuma dēļ netiek uzskatīts par, teiksim, stilīgu un cienījamu, tā vietā priekšroka tiek dota darbam, piemēram, reklāmas aģentūrā, uzskatot strādāšanu reklāmas industrijā par daudz prestižāku nodarbošanos. Tiesa, šī gan nav tikai Latvijas problēma. Līdzīga problēma saistībā ar tūrisma biznesa, konkrēti, ar viesnīcu sektora, nepietiekamo prestižu pastāv vēl daudzās citās pasaules valstīs.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 22. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!