Tūrisma uzņēmēji ir vīlušies valsts attieksmē

Kāda šobrīd ir kopējā situācija tūrisma nozarē Latvijā?

Krīze ir pārņēmusi tūrisma nozari visā pasaulē, vienā dienā nozare ir vienkārši apstājusies, palikusi bez klientiem un pieprasījuma. Latvijas gadījumā ir arī jāatzīmē, ka nozare jūtas vīlusies. Uzņēmēji, kuri strādā tūrisma jomā, ir maksājuši nodokļus, pildījuši likumos noteiktās prasības un attiecīgi cer arī uz valsts atbalstu, iestājoties krīzei. Tomēr ir pagājuši nu jau trīs mēneši, bet nekāda atbalsta būtībā nav. Tāpat nozares pārstāvji labi redz, kas notiek Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas valstīs, kādu tur atbalstu saņem viņu kolēģi un konkurenti, un saprot, ka situācija nav par labu Latvijai ne tikai šajā brīdī, bet arī nākotnē. Tas rada vilšanos.

Nozares situācijas raksturošanai gribu izmantot salīdzinājumu ar lauksaimniecību, ar valsts attieksmi pret zemniekiem. Arī lauksaimniecībā ir labi gadi un slikti gadi, kad ir, teiksim, pārmērīgas lietavas vai pārmērīgs sausums un raža izrādās daudz mazāka, nekā ticis gaidīts. Zemnieki neražas gados tradicionāli saņem kompensācijas par zaudējumiem. Arī tūrismā šobrīd no nozares neatkarīgu iemeslu dēļ ir iestājies pilnīgs sausums, nav nedz izejošā, nedz ienākošā tūrisma, tomēr par kaut kādām kompensācijām pat netiek runāts. Tā vietā tiek runāts, piemēram, par finanšu institūcijas Altum bezprocentu aizdevumiem. Bet vai tas ir reāls un pamatots atbalsta mehānisms pakalpojumu nozarei, kur ievērojamu izmaksu daļu veido darbaspēka izmaksas? Kā tad šie uzņēmumi atmaksās to aizdevumu nākotnē? Kā rāda iepriekšējās krīzes, lai pieprasījums atjaunotos iepriekšējā līmenī, ir vajadzīgi vairāki gadi. 

Pašreizējā situācija, ja raugās no tūrisma nozares uzņēmumu skatupunkta, nav godīga, un aizvien lielākam skaitam nozares uzņēmēju rodas jautājums – vai mēs valstij vispār esam vajadzīgi? Te vajadzētu saprast, ka tikai tiešais iekšzemes kopprodukts (IKP), ko nodrošina tūrisma nozare, ir nedaudz virs 4%, bet netiešais IKP vēl ap 5%, tātad kopā ap 9%. Tikai tiešo darbavietu skaits nozarē ir 37 tūkstoši, bet netieši, pateicoties multiplikatīvajam efektam, tiek ar darbu nodrošināts vēl ievērojami lielāks skaits cilvēku. Tie ir Latvijas ekonomikai ļoti nozīmīgi rādītāji, taču nav nekādas skaidrības, kas tiks darīts un vai vispār kaut kas tiks darīts, lai ļautu nozarei pārdzīvot krīzi. Uzņēmējiem tikmēr ir vajadzīga atbilde – kas notiks tālāk? Neviens taču negaida, ka viņam visi vēlamie problēmu risinājumi tiks nolikti gatavi priekšā, taču ir nepieciešams zināt, ko gaidīt, uz ko cerēt vai necerēt.

Tas nav tikai šā brīža jautājums, problēmas ar atbalstu ceļojumu, tūrisma un viesmīlības nozarei un dažādiem tās sektoriem ir bijušas vienmēr. Piemēram, ēdināšanas sektors ir spējis uzskatāmi pierādīt Ekonomikas ministrijai (EM), ka esošais nodokļu slogs tam ir par augstu. Šis sektors un visa tūrisma nozare ir cilvēkietilpīga nozare, tur nav nekādas lielas peļņas, un uzņēmējiem pēc visu izdevumu un nodokļu nomaksas vienkārši nepaliek līdzekļu attīstībai. Par to tiek runāts gadiem, un vairākkārt ir solīts nodokļa sloga samazinājums, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana. Šādam solim ir pausts arī politiskais atbalsts, taču nekas tā arī nav mainījies. Rezultātā diemžēl ir tā, ka nozarē pastāv arī pelēkais sektors, jo pretējā gadījumā daļai uzņēmumu vienkārši nav iespējams izdzīvot, un tagad tas tiek izmantots kā arguments, kāpēc nozarei tiek liegts atbalsts. Tā teikt, paši vainīgi, ka slikti maksājat nodokļus, tagad jums atbalsts nepienākas!