Vecvanags: Joprojām daudzi vadītāja krēslā nonāk nejauši

Jums ir ilga pieredze uzņēmumu vadītāju apmācībā. Kā gadu gaitā, mainoties situācijai uzņēmējdarbības vidē, mainījušies izaicinājumi vadītājiem?

Aspekts, kas nav mainījies, saistīts ar to, ka joprojām daudzi cilvēki vadītāja krēslā nonāk nejauši, apstākļu sakritības rezultātā un ne vienmēr ir tie talantīgākie vadītāji.

Gan senāk, gan arī tagad bieži notiek tā, ka tiek pazaudēts labs speciālists un iegūts slikts vadītājs.

Savukārt aspekts, kas mainījies, saistīts ar paaudžu kontekstu – gan privātajā biznesā, gan valsts sektorā aizvien retāk sastopami tipiskie padomju laika vadītāji, jo šī paaudze sasniedz pensijas vecumu. Pensijā aizejošo padomju laika paaudzes vadītāju vietā parasti nāk cilvēki, kuri bija relatīvi jauni XX gadsimta astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito gadu sākumā, kad mūsu reģionā notika sociālekonomiskās transformācijas un padomju laiku nomainīja tirgus ekonomika. Vēl viena būtiska tendence patlaban ir tā, ka darba tirgū ienāk jaunieši, kuri daudziem vadītājiem, un it īpaši vecākās paaudzes vadītājiem, ar to pieredzi, kāda šiem vadītājiem ir, izrādās grūti saprotami, jo jauniešu domāšanas veids ir pilnīgi cits.

Ja runājam par trim paaudzēm – paaudzi, kuras pārstāvji veidoja pirmo karjeru jau padomju laikā, vidējo paaudzi, kas pieauga pārmaiņu laikā, un jauno – divdesmitgadnieku – paaudzi, kādas, jūsuprāt, ir stiprās un vājās puses katrai no paaudzēm?

Jāteic, var runāt par paaudzei raksturīgajām iezīmēm, kas attiecas uz vairākumu no katras konkrētās paaudzes, bet allaž ir un vienmēr būs cilvēki, kas no vairākuma atšķiras. Taču kopumā, runājot par jauno paaudzi raksturojošajām iezīmēm, jāteic, ka jaunieši ir vispatiesākā paaudze, toties viņu uzvedība ne vienmēr atbilst vispārpieņemtajai uzvedībai darba vidē. Viens piemērs – cilvēki, kuri strādā personāla atlasē, aizvien biežāk sastopas ar situāciju, kad jaunietis, kurš pretendē uz vakanci, nebrīdinot neierodas uz norunāto darba interviju. Manai paaudzei, kas ir vecumā ap 40, nav saprotams, kā cilvēks var neatnākt uz sarunātu darba interviju, pat nepiezvanot un nebrīdinot, ka neieradīsies, no vidējās paaudzes skatpunkta šāda rīcība neatbilst profesionālajā vidē ierastajām uzvedības normām. Savukārt jauniešiem liekas normāli neatnākt, par neierašanos pat nebrīdinot. 

Vēl jauno paaudzi raksturo tas, ka šīs paaudzes darbinieki ir gatavi strādāt ar milzīgu atdevi, enerģiju un intensitāti tad, ja veicamais darbs viņiem patīk. Ja jauniešiem veicamais darbs nepatīk, tad viņi negrib strādāt ne mirkli. Izaicinājums darba devējiem ir panākt, ka jaunās paaudzes darbinieki kļūst par uzņēmuma, kurā strādā, faniem. Tajā brīdī, kad jaunieši kļūst par savas darbavietas faniem, ieguvējs ir arī darba devējs, jo jauniešu vidū ir daudz talantīgu, radoši domājošu cilvēku. Daudzos aspektos jaunā paaudze ir talantīgāka par iepriekšējām paaudzēm, taču risks ir talantus izšķērdēt bezjēdzīgi, jo var arī teikt, ka šolaiku jaunieši ir mazliet traku cilvēku paaudze.

Kā raksturosiet vidējo paaudzi?

Vidējai paaudzei ļoti svarīgi ir sasniegumi karjerā un finansiāli panākumi. Tas, ka vidējā paaudze ir spēcīgi orientēta uz sasniegumiem, noteicis šīs paaudzes rīcību, veiktās izvēles un kopumā dzīves scenāriju. Priekšnosacījums tam, manuprāt, ir bijis tas, ka šolaiku vidējā paaudze pieauga sociālekonomisko transformāciju laikā. Padomju Savienība beidza pastāvēt, neatkarīgā Latvijas valsts veidojās, un manas paaudzes cilvēki agrā jaunībā nonāca tādos apstākļos, kad bija skaidrs: "Ja es par sevi neparūpēšos, neviens cits par mani arī neparūpēsies – ne vecāki, ne vecvecāki, ne valsts."