Reiz greznā īres nama Matīsa ielā atjaunojumā nav jūtama īsta saimnieka roka
Nams Matīsa un Čaka ielas stūrī ir viens no daudzajiem reiz greznajiem Rīgas īres namiem, un jau no tālienes tā svaigais, zilais krāsojums rāda, ka māja sākusi jaunu dzīvi. Tikai pieejot tuvāk, var pamanīt, ka krāsojums ir blāvi neizteiksmīgs, bet veco logu vietā ielikti plastmasas pakešlogi.
Matīsa iela 38
- Attīstītājs: Privātpersona
- Arhitekts: Gints Zvejnieks
- Ģenerāluzņēmējs: SIA Ziedoņdārza mājas
- Finansētājs: Privātpersona
- Dzīvokļu skaits: 42 dzīvokļi un 2 komerctelpas
- Dzīvokļu platība: 15,9 - 243,6 m2
- Cena: 2360 - 3584 eiro m2
- Plānots nodot ekspluatācijā: jau nodots
Pagalmā omulīgi, bet saspiesti
Kā jau daudzos vecos Rīgas pagalmos, arī šim namam ir fasādes ēka, sētas māja un pagalma pašā dziļumā - omulīgs divstāvu kalpotāju namiņš. Pagalma ēka ir pārsteidzoši mundrās, Rīgai neraksturīgās krāsās - dominē dzeltenā un zaļā. Pagalmā labi sakopts zāliens un strūklaka, bet gar sētu virknējas dzīvības kociņi.
Divstāvu ēkā pagalma dziļumā ir lētākie dzīvoklīši - virs 60 000 eiro, taču, kad uzzini, ka tie ir 15 kvadrātmetrus nelieli, cena vairs nešķiet zema. Šeit visspilgtāk izpaužas atjaunošanas paviršums. Paplašinot kāpņu telpu, lai izveidotu divstāvu dzīvokli, ēciņas viena spārna pirmais stāvs padarīts gaismai praktiski nepieejams. Savukārt jumts ir sasists no atsegtiem, neaptēstiem dēļiem ar šķirbām, bet kāpnes uz otro stāvu ir tādas, ka teju ar alpīnista ekipējumu jākāpj - katrā ziņā mazs, klibs vai iereibis var vien sapņot par nokļūšanu uz otro stāvu. Vienīgi mundram kaķim ceļš uz balkoniņu otrajā stāvā var šķist gana jautrs un motivējošs - tur ierīkotas mazas kaķu durtiņas.
Ar starpsienām sadalīti logi
Ēku kompleksa attīstītājs ir ārzemēs dzīvojošs latvietis, un viņa prombūtni ēku atjaunošanas laikā var manīt, jo ārēji tā ir tīra, nokrāsota, taču salabota ļoti pavirši. Lamināts viļņojas, uz vecajām lakotajām grīdām var redzēt pindzeles pēdas, "autentiski" atsegtās mūra sienas greznajos dzīvokļos izskatās pilnīgi pretdabiski, logi sadalīti ar starpsienu. Var redzēt, ka gribēts labi, bet domāts taupīgi. Tā vien liekas, ka līdz ar iemītnieku atnākšanu pēc brīža te viss sāks šķobīties, līdzīgi kā nama kāpņutelpas nestabilais lenteris.
Ekspertu vērtējums
Pēteris Bajārs, arhitekts *
Mākslas darbi jāaplūko no attāluma. Matīsa ielas nams ir tāda "māksla", kuru jāpalūko no ļoooooooti liela attāluma. Lai nevar saskatīt restaurācijas šedevrus - pelēkos plastmasas saidinga dēļus, metāla durvis ar koka imitāciju un jau iedauzītām buktēm, plastmasas logus un lēto lamināta grīdu, kas pēc savas elegantās šūpošanās apliecina, ka likta uz vecajiem, šķībajiem grīdas dēļiem
Jo ilgāk atrados namā, jo spēcīgāk uzjundīja atmiņas par Berlīnes krievu emigrantu pansijām Kantštrāsē, kur par lētu naudiņu students varēja pārlaist nakti centra tuvumā. Arī tur durvis klāja n-tās krāsu kārtas, griestus rotāja piekārtais 60x60 cm modulis, bet starpsienas bieži vien atdūrās logiem pa vidu. Labprāt nedotu projektam nevienu punktu, bet pārdomāju, jo viss vēl nav zudis - zem reģipša ir dzīvas sienas. Tāpat kā zem asfalta ir pludmale.
Juris Lasis, arhitekts * *
Netradicionāla pieeja nekustamā īpašuma attīstīšanā. Iespējams, jauni meklējumi jau tā piesātinātajā dzīvokļu tirgū. Domāju, katram, kas meklē, plāno vai sapņo par jauna mājokļa iegādi, būtu interesanti apskatīt šajās trīs ēkās izveidotos dzīvokļus. Vēsturiskajā vidē veikts - pareizākais vārds laikam būtu - kosmētiskais remonts.
Iespēju robežās saglabāts autentiskais - nav zināms tikai, kāda laika - plānojums, apdares (grīdu) materiāli un citas detaļas. Citos, īpaši augšējos stāvos, remontam izmantoti vienkārši, varētu teikt - lēti apdares materiāli, vairāk redzēti lētākos namos, nebūt ne pilsētas centra atjaunotajos dzīvokļos.
Šāda pieeja ir laba alternatīva tiem, kam beigušās īres tiesības centra namos un jauna mājokļa meklējumos vēlme palikt mīļotajā vidē nesaskan ar piedāvājumā esošo dzīvokļu cenām - apskatāmajās ēkās cena par kvadrātmetru ir zemāka nekā kaimiņu jaunbūvēs - pilsētvide kvartāla robežās viena un tā pati.
Zemesgabala dziļumā veidotā apbūves kompozīcijā, kā jau šādā apbūvē ierasts - divi skaisti, saules piepildīti iekšpagalmi. Gruntsgabalā visdziļāk esošā ēka veidota kā mazo dzīvoklīšu kolonija. Mazliet par maz gaismas un platības.
Kopumā redzētais atstāj sakoptas vides iespaidu, tomēr mazliet skumīgi... iedomājos, ka laikā, kad nams bija teju kā slējies, acīm paveraās cita aina - plaši un skaisti dzīvokļi, kvalitatīvi un bagātīgi apdares materiāli, iekštelpās greznas mēbeles, istabu amfilādes, mājkalpotāju klusinātās balsis un greznu trauku maigā šķindoņa... vismaz ielas mājā.
Andrejs Ģelzis, arhitekts * * *
Respektēju katru centīgu namīpašnieku, kurš pats laužas caur atļauju un birokrātijas džungļiem un dara pēc sava prāta.
Interesanti vērot rietumniecisku taupības miksli. Latu vērtu durvju furnitūru, pavirši restaurētas durvis, kas, par laimi, nav bijušas ļoti sabojātas, lakotas vecās akmens masas grīdas flīzes kāpņu telpā. Ārzemju latviešiem tradicionāls interjera romantizēšanas paņēmiens - nesošo ķieģeļu sienu apmetuma nokalšana, eksponējot ķieģeļu mūri, kas nekad nav bijis domāts apskatei. Vietām nekvalitatīvi tumši lakotas (lasi - sabojātas) parketa grīdas. Tāds "linu un vadmalas kultūras" rikošets no Kanādas puses. Negribētu teikt, ka šermuļus uzdzenoši ir baltie plastmasas logi un ļoti lētās plastikāta virtuves uz lamināta grīdas, tomēr šeit var nākt un dzīvot.
Namu vēsturiskā struktūra, atrašanās vieta ir izcila. Šeit var iegādāties dzīvokli gan tie, kas vēlētos vēl uzlabot telpu kvalitāti, gan tie, kas mierā ar visu.