Ar viltu izkrāpj īpašumus

Viltotās ārzemju pilnvaras

LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece un VP priekšnieks Ints Ķuzis stāsta, ka nelikumīgā darījuma mehānisms ir gana vienkāršs. Krāpnieki noskaidro, kādi īpašumi (zeme, dzīvoklis, meži) ilgstoši ir bezsaimnieka stāvoklī, proti, nav iereģistrēti zemesgrāmatā, likumīgais īpašnieks ir nomiris, neatstājis testamentu vai ilgstoši nav par saviem īpašumiem interesējies, piemēram, nav maksājis nekustamā īpašuma nodokli. Tad it kā šā īpašnieka vārdā tiek viltota pilnvara, kas pārsvarā gadījumu izdota ASV, jo atšķirībā no Eiropas Savienības par šādas trešajās valstīs izdotas pilnvaras autentiskumu mūsu notāriem praktiski nav iespējas pārliecināties. Pilnvara parasti tiek izdota uz kāda "bomža" vārda, īstajiem shēmas organizatoriem paliekot ēnā. Tad īpašums uz viltotās pilnvaras pamata tiek piereģistrēts zemesgrāmatā un tālāk pārdots kādam labticīgam pircējam, kurš pat nenojauš, ka pērk īpašumu, tā likumīgajam īpašniekam par to nezinot. Kad īpašniekam vai tā mantiniekiem rodas interese par savu īpašumu, tad atklājas, ka tas ierakstīts zemesgrāmatā uz sveša vārda un jau pārdots. Ķuzis stāsta, ka tiesāšanās šādos gadījumos var ilgt gadiem, jo pie vainas nav arī labticīgais pircējs. 

Stīpniece stāsta, ka pēdējā pusotra mēneša laikā vien pie notāriem vērsušies seši cilvēki, kuri vēlējās veikt kādas darbības ar nekustamo īpašumu uz ārzemēs (ne Eiropas Savienības dalībvalstīs) izdotu pilnvaru pamata. Paši notāri atzīst, ka viņiem ir teju neiespējami pārbaudīt šādu pilnvaru patiesumu. Visbiežāk šādas viltus pilnvaras ir izdotas ASV, un tās it kā "izdevējs" nereti ir kāds ASV dzīvojošs trimdas latvietis, kurš ir miris, un viltotā pilnvara izdota ar atpakaļejošu datumu. Gan Stīpniece, gan Ķuzis stāsta, ka šādi visbiežāk tiek izkrāpti privātie mežu īpašumi, lai gan arī nelikumīgi darījumi ar dzīvokļiem nav retums. Tiesa, reizēm šādās viltotās pilnvarās gadās kādas kļūdas, pat gramatiskas, un tas uzreiz rada aizdomas par viltojumu un liek notāriem būt īpaši uzmanīgiem. 

LZNP pārstāve Vija Piziča stāsta, ka bijis gadījums, kad pie notāres vērsies kāds cilvēks ar testamentu par mantojumu un dokumenta parakstīšanas datums ar testamenta sastādītāja parakstu bijis par pāris dienām vēlāks nekā novēlētāja miršanas datums. Kad uz nesakritību norādīts testamenta uzrādītājam, šis cilvēks steigšus devies prom. Par šo gadījumu informēta arī VP. Piziča bilst, ka šāds gadījums norāda uz lielo steigu, kādā notiek šie noziedzīgie darījumi, jo tikai tā var izskaidrot, ka krāpnieki palaiduši garām nesakritību miršanas apliecībā un testamenta parakstīšanas datumā.  

Notariāta pārstāvji stāsta, ka Igaunijā ir noteikta stingra kārtība, kādā tiek atzītas trešajās valstīs izdotas pilnvaras un to atbilstība. Latvijā šāda – tik stingra – mehānisma nav un likums paredz, ka šādām pilnvarām ir tāds pats likuma spēks un tās tiek atzītas tādā pašā kārtībā kā Latvijā un Eiropas Savienībā izdotās pilnvaras. Notāri uzskata, ka šī situācija jāmaina un jānosaka daudz stingrāka kārtība tam, kā tiek atzītas ārpus Eiropas Savienības izdotas pilnvaras.


Jāreģistrē zemesgrāmatā

Taujāts, ja īpašums ilgstoši ir bijis bezsaimnieka stāvoklī un nav pat bijis reģistrēts zemesgrāmatā, vai nav iespējama situācija, ka likumīgais īpašuma mantinieks līdz mūža galam tā arī neuzzina, ka ar īpašumu veiktas kādas mahinācijas, Ķuzis atbild apstiprinoši. Taču nelikumības parasti nāk gaismā tad, kad par savām īpašuma tiesībām sāk interesēties mantinieki. 

Gan Ķuzis, gan Stīpniece uzsver, ka viens no būtiskākajiem veidiem, kā sevi pasargāt no īpašuma izkrāpšanas, nepieļaut situāciju, ka īpašums ilgstoši nav reģistrēts zemesgrāmatā, jo tad krāpnieciskas shēmas īstenot ir ievērojami sarežģītāk. Tāpat ikvienam īpašniekam būtu laicīgi jāparūpējas par to, kas ar viņa rīcībā esošo nekustamo īpašumu notiks pēc viņa nāves, respektīvi, savlaicīgi ir jāsastāda testaments. 

Notāri uzsver, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur darījumiem ar nekustamo īpašumu nav uzreiz jāatspoguļojas arī zemesgrāmatā. Šāds baltais plankums paver lielas iespējas krāpniecībai. 

Tāpat Stīpniece uzskata, ka ar likumu būtu jānosaka, ka visi nekustamā īpašuma darījumi ir kārtojami tikai notāra klātbūtnē ar notariālo aktu. LZNP priekšsēdētāja uzsver, ka tā dēvētā īpašā riska zona ir privātie līgumi un testamenti, kas slēgti mājas kārtībā bez notāra klātbūtnes, jo kādu domstarpību gadījumā šādu privātu līgumu un testamentu autentiskumu ir daudz grūtāk pārbaudīt. 

Pret šādu ierosinājumu, ka visiem nekustamā īpašuma darījumiem būtu jānotiek tikai notāra klātbūtnē ar notariālo aktu, iebilst zvērināti advokāti. Zvērinātu advokātu biroja Fort partneris Jānis Līkops teic, ka tas visu procesu padarītu daudz lēnāku un smagnējāku, turklāt nav pārliecības, ka tādējādi tiktu sasniegts vēlamais mērķis, jo notāri atšķirībā no advokātiem nespecializējas kādās noteiktās tiesību jomās, līdz ar to notāri nevar pārzināt tādas specifiskas jomas, kāda ir, piemēram, nekustamo īpašumu darījumu joma. Turklāt jau pašlaik līgumi tiek apstiprināti pie notāra, lai arī nav nepieciešams notariālais akts. 

Jānorāda, ka notariālā akta gadījumā notārs ne tikai apstiprina sastādītu līgumu, bet pats to arī sastāda, kā arī uzņemas atbildību par to, ka pēc iespējas samazināti riski tam, ka viena vai otra no darījuma pusēm vēlas veikt krāpnieciskas darbības. Tiesa, notariāls akts ir krietni dārgāks nekā vienkārša līguma apstiprināšana. To regulē Ministru kabineta noteikumi, un šā pakalpojuma takse ir atkarīga no darījuma summas. Tā, piemēram, notariāls akts darījumam no 7116 eiro līdz 28 458 eiro maksā 72 eiro plus 0,7% no tādas darījuma summas, kas pārsniedz 7115 eiro.  

Ja runā par to, kā labticīgam pircējam neiegādāties šādu izkrāptu īpašumu, kur pēc tam var būt tiesvedības ar likumīgajiem īpašumiem, gan Stīpniece, gan Ķuzis iesaka rūpīgi pārbaudīt visas formalitātes un apzināties, ka neadekvāti lēts piedāvājums var būt arī lamatas, kas slēpj juridiskus zemūdens akmeņus. Zemes vai mežu iegādes gadījumā Stīpniece rekomendē darījumu pārrunāt ar attiecīgo pašvaldību. Trauksmes signāls, kas liek uzmanīties, ir arī tas, ja par kādu nekustamo īpašumu gadiem nav ticis maksāts nekustamā īpašuma nodoklis un pēkšņi dažas nedēļas pirms pārdošanas tas viss ticis nomaksāts.